Laulību šķir tiesa vai notārs. Tiesa šķir laulību arī pēc viena laulātā pieteikuma. Tomēr atbilstoši Civillikuma 69., 70., 77. pantam, ja starp laulātajiem pastāv strīds par abu nepilngadīgo bērnu aizgādību vai par kopīgās mantas sadali, tad ne tiesa, ne notārs laulību nešķirs, kamēr netiks panākta vienošanās par mantas sadali un nepilngadīgo bērnu turpmāko aizgādību.

Latvijā ģimenes strīdos tiesā tiek piedāvāta valsts apmaksāta mediācija. Tas ir sarunu process, kurā puses ar mediatora kā neitrāla starpnieka palīdzību strādā pie tā, lai noslēgtu vienošanos, kas abām pusēm būtu pieņemama, apzinoties faktisko situāciju, it īpaši nepilngadīgo bērnu vajadzības. Plašāk par mediācijas pakalpojumu ģimenes strīdu risināšanā lasiet šeit.

Tā kā dzīvoklis Rēzeknē ir iegādāts laulības laikā, tā ir abu laulāto kopīgā manta, neskatoties uz to, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā. Tas, ka dzīvoklis ir tikai jūsu sievas atsevišķā manta, ir jāpierāda viņai, ja par to ir radies strīds.

Tādējādi komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksa ir abu laulāto kopīgs saimniecisks pienākums līdz brīdim, kamēr laulība nav šķirta. Sadalot mantu, jūs varat pieprasīt no sievas atmaksāt daļu no jau samaksātajiem komunālajiem maksājumiem (atbilstoši Civillikuma 91., 94., 95. pantā noteiktajam).

Civillikuma 181., 182. pantā ir nostiprinātas vecāku un bērnu saskarsmes tiesības, tātad liegt vienam no vecākiem tikties ar bērniem nevar. Saskarsmes tiesības var tikt ierobežotas tikai ar tiesas lēmumu.

Ja jums ir aizdomas par to, ka Rīgā bērni dzīvo savām vajadzībām neatbilstošos apstākļos, tad esat tiesīgs vērsties bāriņtiesā pēc atzinuma. Bāriņtiesa savu atzinumu iesniegs tiesā, kura izskatīs jūsu laulības šķiršanas lietu.

Šķirot laulību, laulātajiem ir jāievēro bērnu labākās intereses (saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto). Lemjot par bērna vajadzībām, ir jāuzklausa arī bērnu viedoklis, jāņem vērā bērnu nākotnes iespējas mācīties, studēt un citas viņiem svarīgas lietas.

Tāpēc labākais variants laulības šķiršanas procesā ir vecākiem vienoties pārrunu ceļā par kopīgo bērnu turpmāko uzturēšanu (izglītošanu, dzīvošanu, ēdināšanu, apģērbu pirkšanu, atpūtas aktivitātēm un citam vajadzībām). Tā ir arī jūsu privāttiesiska autonomija pašiem lemt pa savas ģimenes turpmāko sadzīvi, vairs neesot laulībā.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā norādīts, ka viena no prioritātēm, kas jāizsargā, ir bērna orientācija uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām. LV portālā ir pieejama publikācija “Kas ir ģimene?”, ko var izlasīt šeit.