Likumā atsevišķi nav definēts jēdziens “personīgie ietaupījumi”, juridiski tā ir manta.

Katrai personai, arī laulībā esot, ir tiesības uz savu atsevišķo mantu. Tas ir nostiprināts Civillikuma 89. un 91. pantā. Katra laulātā atsevišķā manta it sevišķi ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Strīdu gadījumā tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo.

Abu laulāto kopīgā manta ir viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Vienlaikus Civillikuma 84. pantā ir nostiprināts: “Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.” 

Tātad, kamēr nav strīda par jūsu iekrājumiem, tikmēr juridiski spēkā ir tas, ka otrs laulātais uz tiem nepretendē un tā ir jūsu atsevišķā manta.