Pašvaldību sociālie dienesti visai bieži saskaras ar šādiem gadījumiem, bet vienota risinājuma, kā katrā situācijā rīkoties, nav. Nevienu cilvēku nevar ievietot sociālās aprūpes centrā pret viņa gribu. Jebkuru sociālo pakalpojumu piešķir tikai pēc personas vai tās likumiskā pārstāvja (aizgādņa) rakstiski izteiktas vēlmes tos saņemt. Pretējā gadījumā nav izslēgta tiesvedība par cilvēktiesību pārkāpumu.

Kādi ir iespējamie risinājumi konkrētajā situācijā, vispirms jāpārrunā pašvaldības sociālajā dienestā. Palīdzība sirmgalvja aprūpē iespējama arī citos veidos, ne tikai nokārtojot viņa dzīvošanu pansionātā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka dažādus pakalpojumus, tostarp aprūpi mājās.

Tāpat, iepazīstoties ar situācijas raksturojumu, šķiet, ir vērts pakonsultēties ar tēva ģimenes ārstu, ja ģimenes ārsts iesaka – arī ar psihiatru. Gadījumos, ja persona apdraud sevi vai citus, viņu var stacionēt psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Iespējams, pastāv priekšnoteikumi rīcībspējas ierobežošanai. Civillikuma 357. pants paredz, ka rīcībspēju var ierobežot tiesa, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Tādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Cita starpā Civillikumā noteikts, ka aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu, tomēr viņam nav pienākuma pašam kopt šo personu. 

Tiesa var nodibināt arī pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežošanas, un aizgādnim tad būs jārīkojas personas interesēs. Lai tiesa varētu šādu nolēmumu pieņemt, ir jāpierāda, ka šāda pagaidu aizgādnība ir steidzama un neatliekama. Tie ir gadījumi, kad cilvēks ar aktīvu rīcību sev nekaitē, bet ir vajadzīga palīdzība, lai viņa vietā varētu rīkoties kāds cits. Tiesa var vērtēt, cik ilgam laikposmam pagaidu aizgādnība ir nosakāma – līdz diviem gadiem vai arī īsākā periodā. Aizgādnis tiek iecelts konkrētu lietu kārtošanai, nosakot, ko viņš drīkst darīt, jo šis ir pagaidu risinājums un nav pamata aizgādnim noteikt plašas tiesības rīkoties personas vietā. Pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa.