Likuma „Par pašvaldībām” 61. pants nosaka, ka atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai domes no to deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas. Tātad domes var izveidot. Jautājums par to, kā šai izveidošanai būtu jānotiek? Atsevišķu komisiju (piem., vēlēšanu) nepieciešamību un izveidošanas kārtību nosaka valsts mēroga normatīvie akti, bet kā ar citām? Vai visām komisijām vajadzētu būt vēlētām? Uz kādu termiņu veidojams (pēc likuma) komisijas sastāvs? Vai pašvaldības amatpersonas/darbinieka amata pienākumos var norādīt arī, kādās komisijās un par ko (priekšsēdētāju vai locekli) viņam jādarbojas?
Likuma “Par pašvaldībām” 61. pants paredz, ka:
Savukārt saskaņā ar iepriekš minētā likuma 21. panta pirmās daļas 24. punktu tikai dome var ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās.
Obligāta ir pašvaldības administratīvā komisija, kuru dome apstiprina uz savu pilnvaru laiku (to nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 205. panta 1. punkts un 207. pants). Novada domei uz savu pilnvaru laiku ir jāizveido pašvaldības administratīvā komisija un jāapstiprina tās sastāvs. LAPK nav noteikts administratīvās komisijas skaitliskais sastāvs.
Atbilstoši Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta pirmajai daļai Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī republikas pilsētas domes un novada domes (turpmāk - dome) vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija (turpmāk – vēlēšanu komisija) 7–15 locekļu sastāvā. Savukārt vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. punktu un šā likuma 9. un 10. pantu iepirkuma procedūru veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, ko savukārt paredz šī paša likuma 24. panta pirmā daļa.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka pašvaldības administratīvās komisijas, republikas pilsētas (novada) vēlēšanu komisijas un iepirkuma komisijas izveidi nosaka LAPK, Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums un Publisko iepirkumu likums. Savukārt citu komisiju izveidi pašvaldības īsteno saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pēc savas iniciatīvas, ievēlot pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības komisijās.
Piemēram, novada dome var izveidot revīzijas komisiju (likuma “Par pašvaldībām” 73. pants), īpašuma apsaimniekošanas komisiju, dzīvokļu jautājumu komisiju un citas komisijas, kuras darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu.
Vēršam uzmanību, ka normatīvie akti nenosaka attiecīgās komisijas sastāvu vai tās veidošanas principus, darbības termiņus, līdz ar to tas atstāts izlemšanai pašai pašvaldībai.
Domes pieņem komisijas nolikumus, kuros tiek reglamentēti komisijas galvenie uzdevumi, komisijas tiesības un struktūra, komisijas darba organizācija u. tml.
Ņemot vērā, ka komisijas sastāvs jebkurā brīdī var mainīties, konkrētā darbinieka amata pienākumos (amata aprakstā) nav vēlams norādīt, kādā komisijā konkrētais komisijas loceklis darbosies.
Ja nepieciešams, visu komisiju locekļu vārdus var publicēt pašvaldības mājaslapā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!