E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13420
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Aprēķinot nodevu, par īpašuma vērtību uzskatāms augstākais novērtējums

J
jautā:
15. decembrī, 2017
Vitālija Padervinska

Dāvinājuma līgumā savai meitai uzrādīju nekustamā īpašuma summu, ņemot vērā kapitālo remontu un jaunu santehniku. Zemesgrāmata, neskatoties uz Jūsu atbildi Nr. 6166 (22.01.2015.), neļāva un uzrakstīja kadastrālo vērtību. Dzīvokli meita pārdeva pēc gada par mazāku summu, nekā dāvinājuma līgumā rakstīts. VID pieprasa 15% kapitāla pieauguma no kadastrālās summas. Vai Zemesgrāmata bija tiesīga neņemt vērā dāvinājuma līgumā rakstīto summu, līdz ar to liedzot samaksāt lielāku nodokli Zemesgrāmatai?

A
atbild:
21. decembrī, 2017
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts

Nekustamā īpašuma iegūšana uz dāvinājuma līguma pamata un pēc tam šī nekustamā īpašuma atsavināšana (pārdošana) ir divas dažādas lietas.

Valsts nodeva, kas tiek maksāta par nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā, tiek maksāta nevis zemesgrāmatai, bet gan budžetā, un maksājamās valsts nodevas apmēru un kārtību nosaka 2009. gada 27. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”. Šo noteikumu 8. punkts nosaka, ka, aprēķinot valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais novērtējums, tai skaitā starp nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un atsavinājuma (dāvinājuma) līgumā norādīto vērtību. No jautājuma īsti nav saprotams, ko nozīmē “zemesgrāmata neļāva un uzrakstīja kadastrālo vērtību”. Ja nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumā tika norādīta nekustamā īpašuma vērtība zem tā kadastrālās vērtības un kustamās mantas (arī iebūvētās) vērtības, tad maksājamā valsts nodeva bija aprēķināma no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Otra (cita) tiesiskā situācija veidojas, apdāvinātajai personai atsavinot (pārdodot) uzdāvināto nekustamo īpašumu. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 15% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību tā turēšanas laikā. Kapitāla pieauguma 15% nodoklis nav jāmaksā, ja:

  • nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir bijis ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
  • nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir bijis ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
  • nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un ienākums no šā nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 208 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU