Darba likuma 113. pants paredz, ka uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums izbeidzas noteiktajā termiņā. Ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.

Jānorāda, ka Darba likuma komentāros par šo normu ir norādīts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana sakarā ar termiņa notecējumu ir pieļaujama arī gadījumos, ja, termiņam beidzoties, darbiniekam ir pārejoša darba nespēja, darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu iemeslu pēc (tai skaitā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Turklāt, pat ja darba devējs kādu iemeslu pēc nav ievērojis divu nedēļu brīdināšanas termiņu, saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2003. gada 3. decembra spriedumu nav pamata uzskatīt, ka uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums ir atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Proti, ja darbiniece, kuru Jūs aizvietojāt, darbā ir atgriezusies, Jūsu darba līgums ir izbeidzies, ja vien darba devējs nav veicis kādas darbības. Piemēram, ar Jums ir noslēgts un abpusēji parakstīts cits darba līgums uz noteiktu laiku.

Vērā ņemams ir arī kāds cits likuma regulējums – 101. panta pirmās daļas 11. punkts. Tas nosaka, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam, kas pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Jums būtu streidzami jāsazinās ar darba devēju, noskaidrojot savas nodarbinātības faktiskos apstākļus, proti, vai Jūs patiešām vēl arvien esat šī uzņēmuma darbinieks.