Šajā situācijā pastāv tā sauktais dalītais īpašums, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet būve (ēka) pieder citai personai.

Civillikuma 968. pants satur prezumpciju, atbilstoši kurai pieņemams, ka ēka pieder tam, kuram pieder attiecīgais zemesgabals. Ne Civillikuma 968. pants, ne arī speciālā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. pants nenosaka, ka zemes īpašniekam un būves (ēkas) īpašniekam ir kopīpašuma tiesība.

Civillikuma 1074. pants nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt tā dalīšanu. 

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1075. panta noteikumiem gadījumā, ja kopīpašnieki nevar vienoties par veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.

Ņemot vērā, ka dalītā īpašuma gadījumā nepastāv kopīpašums Civillikuma izpratnē, līdz ar to nedz zemes īpašnieks, nedz arī būves (ēkas) īpašnieks nav tiesīgs celt prasību tiesā Civillikuma 1075. panta kārtībā.

Tikai tad, ja kāds no šiem īpašniekiem – zemes vai būves (ēkas) – atsavina savu īpašumu otram īpašniekam, ir Civillikumā paredzētās pirmpirkuma tiesības, bet, ja pirmpirkuma tiesības nevarēja izlietot atsavinātāja vainas dēļ, izpirkuma tiesība.

Ja ēkas (būves) īpašnieks nevēlas slēgt nomas līgumu, tad strīds ir izšķirams tiesā, ceļot prasību.

Kas attiecas uz nelikumīgu piebūves izbūvi, jautājums ir risināms attiecīgajā būvvaldē.