Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darbiniekam, kuram ir iestājusies pārejoša darba nespēja un izsniegta darbnespējas lapa A, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāk par 10 kalendāra dienām.

Darba devējs slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Šī likuma 36. pantā ir arī noteikts, ka slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Darba likums nosaka: darba samaksas izmaksas laiks ir jānorāda darba līgumā. Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu, tātad arī slimības naudu.

Darba likuma 69. pants paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Tātad darba devējam slimības naudu jāizmaksā nākamajā algas izmaksas reizē. Slimības naudas izmaksa var būt atkarīga arī no tā, kad darba devējam iesniedzāt darba nespējas lapu A.