AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 12739
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Morālā kaitējuma atlīdzība par miesas bojājumu nodarīšanu

J
jautā:
07. septembrī, 2017
Dita

Ar 2017. gada 2. augusta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka lēmumu Nr. 037/PC_______ – persona N.N. tika atzīta par vainīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2. panta pirmajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanā, proti, maznozīmīga miesas bojājuma tīšā nodarīšanā un sodīta ar naudas sodu. Kā arī ar spēkā esošo lēmumu tika konstatēts, ka man tika nodarīti miesas bojājumi – zemādas asinsizplūdumi labā vaiga un labā pakauša paugura rajonā atbilst maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, kas nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Lūdzu izskaidrot, vai šajā gadījumā likums piešķir man tiesības vērsties tiesā ar maza apmēra prasību pret manas tiesības aizskārēju par morālā kaitējuma atlīdzību?

A
atbild:
19. septembrī, 2017
Līga Pauliņa
LV portāls

Morālais kaitējums ir tiesību aizskāruma sekas, kas cietušajam rada tiesības uz apmierinājumu. Lai iestātos civiltiesiskā atbildība par morālo kaitējumu, ir jākonstatē tādi paši pamati (priekšnosacījumi), kādi vajadzīgi atbildībai zaudējumu atlīdzības formā, bet tieši attiecībā uz morālo kaitējumu. Tātad, pirmkārt, jāatbild uz jautājumu, vai notikusi neatļauta darbība jeb prettiesiska rīcība, kas ietver arī rīcības izvērtējumu no nodarītāja vainojamības viedokļa (izņemot stingrās jeb bezvainas atbildības gadījumus). Neatļautas darbības vai bezdarbības konstatēšana automātiski nerada tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību.

Ne katrs tiesību aizskārums rada morālo kaitējumu, tāpat kā ne katra prettiesiska rīcība rada zaudējumus. Tiesību pārkāpuma konstatēšana nav pietiekama atbildībai, tiesai ir uzdevums konstatēt tādu neatļautu darbību, ar ko aizskartas cietušās personas mantiskās vai nemantiskās tiesības vai intereses, un ir būtiski nošķirt, vai aizskartas mantiskās vai nemantiskās tiesības.

Tādējādi secināms, ka, ja persona uzskata, ka miesas bojājumu nodarīšanas rezultātā ir aizskartas tās nemantiskās intereses vai nodarījums ir radījis morālas ciešanas, tā var vērsties tiesā ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Taču jāņem vērā, ka tiesa vērtēs gan nodarījumu, gan kaitējuma apmēru, gan cēloņsakarību.

* E-konsultācijas sagatavošanai izmantots Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses apkopojums “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.
Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 18 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS