Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir Ceļu satiksmes likums (CSL) un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) un citi Ministru kabineta (MK) normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija. 

Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot CSN. 

Norādām, ka atbilstoši CSL 1. pantā noteiktajam:  

• ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi); 

• ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. 

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši CSN 2.18. punktam ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās. 

CSN 8. punktā noteikts, ka pārvietoties pa ietvi, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. 

Arī velosipēda vadītājiem atļauts braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Ja pastāv risks, ka velosipēdu vadītāji var apdraudēt vai traucēt gājējus, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, vai jāaptur velosipēds. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka (skat. CSN 200.3. punktu). 

Tāpat atļauts braukt pa ietvi ar velosipēdu bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada (skat. CSN 201. punktu). 

Līdzīgi nosacījumi ir elektroskrejriteņu vadītājiem, proti, elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai, taču, ja to nav, tad elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts braukt pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu. 

Proti, CSN neparedz traktortehnikas vadītājiem atļauju pārvietoties pa ietvi. 

Tāpat CSL 25. panta trešā daļa nosaka: transportlīdzekļa vadītājam jāievēro CSL, CSN un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība. 

Proti, ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības jāievēro, arī braucot pa savu zemes īpašumu, pat ja tā ir pļava. 

Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas un šīm kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi noteikti CSL 23. pantā. 

Piemēram, lai vadītu: 

• traktorus, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, ekskavatorus, iekrāvējus un speciālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kilogramiem, – nepieciešama TR1 kategorija; 

• visus traktorus, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, buldozerus, ekskavatorus, iekrāvējus un speciālās pašgājējmašīnas, – nepieciešama TR2 kategorija; 

• meža mašīnas, ekskavatorus, iekrāvējus un speciālās pašgājējmašīnas, – nepieciešama TR3 kategorija; 

• ceļu būves mašīnas, buldozerus, ekskavatorus, iekrāvējus un speciālās pašgājējmašīnas, – nepieciešama TR4 kategorija. 

Vienlaikus CSL paredz, ka ar B, BE, C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D un DE kategorijas mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām atļauts vadīt TR1 kategorijas transportlīdzekli un šāda transportlīdzekļa savienojumu ar piekabi vai maināmo velkamo iekārtu vai agregātu, savukārt ar C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D un DE kategorijas mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām – TR2, TR3 un TR4 kategorijas transportlīdzekli un šāda transportlīdzekļa savienojumu ar piekabi vai maināmo velkamo iekārtu vai agregātu. 

Plašāka informācija par traktortehnikas vadītāja tiesībām pieejama Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) tīmekļvietnē. 

Proti, CSL 26. pantā noteikts, ka tieši transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. 

Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība. 

Savukārt CSL 28. pantā noteikti transportlīdzekļu vadīšanas aizliegumi. Proti, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem: 

• transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;
• transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
• transportlīdzekļa vadītājam, kas vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
• velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles; 
• atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē; 
• esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību; 
• ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību; 
• ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. 

Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikti CSL IX nodaļā. 

Piemēram: 

• par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 8 līdz 56 naudas soda vienībām (no 40 līdz 280 eiro); 
• par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav noteiktā kārtībā iegūtas vai ir atņemtas), paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 56 līdz 114 naudas soda vienībām (no 280 līdz 570 eiro); 
• par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u. tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam 11 naudas soda vienību apmērā (55 eiro).