Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Administratīvā atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu bez tiesībām, vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē iestājas neatkarīgi no vietas, kur tiek vadīts transportlīdzeklis.
FOTO: www.freeimages.com
Ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, un tā kompleksā ir gan pats ceļš, gan mākslīgās būves, ceļu inženierbūves, kā arī satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi. Vai tas nozīmē, ka slēgtas teritorijas vai pļavas īpašnieks var neievērot Ceļu satiksmes likuma prasības un pārvietoties ar transportlīdzekli alkohola reibumā un bez tiesībām, par to nesaņemot nekādu sodu? LV portāls skaidro, kur darbojas Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kāpēc tās ir jāievēro visur, kur iespējama transporta kustība, kā arī aplūko, vai pastāv kādi izņēmuma gadījumi.
Vairāki LV portāla lasītāji jautājuši, vai, piemēram, slēgtā privātā teritorijā (laukumā) drīkst vadīt automobili bez tiesībām, alkohola reibumā, nepilngadīga persona, ja teritorijā brīvi neviens netiek iekšā, un vai, piemēram, ir sodāma braukšana alkohola izraisītā reibumā ar motorizētu transportlīdzekli (automašīnu vai traktoru) pa zemi (lauku), kas pieder pašam braucējam, nepiedaloties ceļu satiksmē.
Īsā atbilde ir, ka nevar, jo Ceļu satiksmes likuma prasības (CSL) ir jāievēro visur, kur iespējama transporta kustība. Vienlaikus kāds LV portāla lasītājs lūdza precizēt atbildi, jo, viņaprāt, arī sacīkšu trases ir slēgtas privātas teritorijas, kurās ir iespējama transporta kustība un kurās nepilngadīgām personām nav nepieciešama autovadītāja apliecība, turklāt tajās netiek piemērotas CSL prasības, bet gan sacensību reglaments, kuru nosaka teritorijas īpašnieks vai turētājs (sacensību organizators).
CSL 28. pants paredz gadījumus, kad ir aizliegts vadīt transportlīdzekli. Proti, to ir aizliegts vadīt, ja:
Par iepriekš minēto jautājumu komentāru sniedz zvērināta advokāte Arta Snipe: “Likums neierobežo, ka tas attiecināms vien uz piedalīšanos ceļu satiksmē (publiskās vietās), gluži pretēji, likuma 25. panta trešais punkts nosaka, ka šā likuma un Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasības ir ievērojamas, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.”
“Arī tiesu prakse liecina, ka šī norma ietverta likuma nodaļā, kas reglamentē vispārīgos transportlīdzekļu vadītāju pienākumus, tostarp arī tādus, kuri tiešā veidā neregulē transportlīdzekļu vadītāju rīcību ceļu satiksmē, piemēram, pirms izbraukšanas pārbaudot, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai transportlīdzekļa vadītājam līdzi ir attiecīgie dokumenti,” turpina A. Snipe.
“CSL 28. panta jēga un būtība ir aizliegt transportlīdzekļa vadītājam vadīt transportlīdzekli neatkarīgi no tā, kur transportlīdzekļa vadītājs to dara,” uzsver A. Snipe. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.15 pants paredz sankcijas par CSL 28. pantā norādītā aizlieguma pārkāpumu, sākot ar naudas sodu un beidzot ar administratīvo arestu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Zvērināts advokāts Jānis Muižnieks skaidro, ka “LAPK 149.15 panta dispozīcija paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē neatkarīgi no vietas (ceļa, ielas, pagalma, slēgtās teritorijas, lauka, meža u. tml.)”. Viņš turpina, ka likumdevējs, paredzot administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, nav paredzējis kaut kādus apstākļus, kad atbildība par šāda pārkāpuma izdarīšanu iestātos atkarībā no braukšanas vietas.
Savukārt LAPK 1494. pants paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāds no transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem, piemēram, vadītāja apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, dokuments par valsts veikto tehnisko apskati. Tāpat šis pants paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) vai ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros.
“Arī šajā gadījumā likumā ir paredzēta atbildība neatkarīgi no tā, kādā vietā, pagalmā, laukā vai mežā, tiek vadīts transportlīdzeklis,” skaidro J. Muižnieks.
Saskaņā ar LAPK 12. pantu pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas 14 gadu vecumu. “Kā jau norādīju, administratīvā atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu bez tiesībām, vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē iestājas neatkarīgi no vietas, kur tiek vadīts transportlīdzeklis, un iestājas no 14 gadu vecuma,” uzsver J. Muižnieks.
Viņš turpina, ka LAPK 12.1 pants pieļauj arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Proti, administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. Vienlaikus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība.
Kā norāda J. Muižnieks, piedalīšanos jebkāda veida autosacīkstēs vai motokrosā (arī privātās teritorijās) regulē vesela virkne normatīvo aktu, piemēram, Sporta likums, Biedrību un nodibinājumu likums, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, kā arī Ministru kabineta (MK) noteikumi, Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) noteikumi u. c.
Kaut gan, piemēram, motokrosā saskaņā ar LaMSF noteikumiem drīkst piedalīties bērns, kuram nav obligāti jābūt CSDD izdotai vadītāja apliecībai, gan dalībnieku pienākumi, gan tiesības likumdošanā ir stingri atrunātas. Līdz ar to tas nedod tiesības privātpersonai savā slēgtā teritorijā neievērot CSN.
Kā norāda LaMSF ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs, LaMSF Sporta kodekss nosaka divu veida trases – pastāvīgas trases un uz laiku ierīkotas trases (abu veidu trases ir slēgtas sacensību laikā). Minētie noteikumi paredz, ka trase uz sacensību laiku obligāti ir jāslēdz vispārējai satiksmei, kā arī ir jānovērš neatļauta iekļūšana tajā.
K. Kuļikovs min divus piemērus, ar ko atšķiras trases:
“Pamatā sacensības visās motosporta disciplīnās notiek tikai pastāvīgās un slēgtās trasēs, un tajās piedalās nepilngadīgas personas, bērni, sākot no 4 gadu vecuma,” stāsta K. Kuļikovs. Viņš turpina, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izdota vadītāja apliecība satiksmei pastāvīgās un slēgtās trasēs nav obligāta prasība: “Izņēmums ir enduro disciplīnā, kurā var piedalīties tikai pilngadīgas personas ar CSDD vadītāja apliecību, jo šie sportisti starp ātrumposmiem pārvietojas pa publiskiem ceļiem.”
Pārējās motosporta disciplīnās (motokross, triāls, spīdvejs, supermoto, motošoseja u. c.) ceļu satiksme nenotiek, tāpēc nav nepieciešamas transportlīdzekļa vadītāja tiesības, taču prasības regulē LaMSF Sporta kodekss un sporta veidu komisiju noteikumi. Protams, reibumā vadīt transportlīdzekli nedrīkst, alkohols ir aizliegto vielu sarakstā, līdzīgi kā dopings, norāda K. Kuļikovs.
Savukārt rallija sacensību laikā, braucot pa vispārējas lietošanas ceļiem, CSN attiecas uz visiem tās dalībniekiem. “Izņēmums ir speciālie ātrumposmi, kuri sacensību laikā ir slēgti vispārējai satiksmei,” skaidro Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre Linda Medne.
Viņa nenoliedz, ka rallija sacīkšu trasēs var piedalīties nepilngadīgas personas, taču tādā gadījumā šiem jauniešiem jābūt CSDD izdotām braukšanas mācību atļaujām jeb baltajām tiesībām, turklāt otram ekipāžas vadītājam jābūt pilntiesīgam satiksmes dalībniekam ar derīgu transportlīdzekļa vadītāja apliecību. L. Medne vērš uzmanību, ka uz jauniešiem attiecas visas tās pašas prasības, kas uz pārējiem sacensību dalībniekiem.
