Civillikuma 1068. panta pirmā daļa noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Juridiskajā literatūrā skaidrots, ka “kopīpašnieka rīcība” tiek tulkota plaši, ar to saprotot dažāda veida rīcību, tostarp ne vien tiesisku rīcību un rīcību, kas vērsta uz kopējās lietas izmantošanas mērķa maiņu, bet arī faktisku rīcību, piemēram, kopējās lietas apbūvēšanu, remontu vai pārbūvi, šīs lietas patērēšanu u. tml. (A. Grūtups, E. Kalniņš, Civillikuma komentāri 3. daļa, Lietu tiesības, Īpašums, TNA, 2002., 254. lpp.). Jauna kanalizācijas izvada izbūve un pieslēgšanās tīklam ir būvniecība, kas minētās likuma normas izpratnē ir uzskatāma par rīcību ar kopīpašumu un tādēļ pieprasa veikt šo darbību saskaņošanu ar visiem kopīpašniekiem.

Vienlaikus jāvērš uzmanība uz aprakstā minēto, ka kopīpašnieku starpā ir noslēgta vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību, kas reģistrēta zemesgrāmatā. Šāda vienošanās tiek slēgta rakstveida līguma formā un balstās uz Civillikuma 1070. panta pirmo daļu, kas noteic, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu.

Ar kopīpašuma dalītās lietošanas kārtības līgumu kopīpašnieki var vienoties ne vien par katra kopīpašnieka individuālā lietošanā nodotas kopīpašuma daļas dalītu, patstāvīgu lietošanu, bet arī, piemēram, tiesībām katra kopīpašnieka individuāli lietoto kopīpašuma daļu labiekārtot, veikt tajā būvniecību u. tml. bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem. Tādējādi, lai noskaidrotu, vai vajag ar pārējiem kopīpašniekiem saskaņot kanalizācijas pieslēgšanu jūsu atsevišķajā lietošanā esošajām būvēm, jums ir jāiepazīstas ar minētā līguma nosacījumiem.

Aprakstā nav sniegts plašāks skaidrojums par “problēmām ar kanalizācijas darbību un nepieciešamību pēc neatliekamas rīcības”. Minētā Civillikuma 1068. panta trešā daļa paredz izņēmumus no vispārējā pienākuma saskaņot darbības ar kopīpašumu ar pārējiem kopīpašniekiem. Proti, izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam (t. i., ikvienam kopīpašniekam) ir tiesības prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai viņi samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem. Citiem vārdiem sakot, norma paredz: gadījumos, ja kopīpašumā nepieciešams veikt tūlītējus darbus, lai novērstu vēl lielākus zaudējumus, kopīpašniekam ir tiesības tos veikt bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem, turklāt ir tiesības saņemt atlīdzinājumu par veiktajiem ieguldījumiem no pārējiem kopīpašniekiem. Apstākļi, kas dod tiesības kopīpašniekam uz šādu izņēmuma rīcību, ir katrā gadījumā individuāli vērtējams jautājums.