Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts: īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Dzīvoklī, rakstveidā informējot izīrētāju, vēl drīkst iemitināt nepilngadīgu bērnu (arī adoptētu).

Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Savukārt minētā panta piektajā daļā ir šāda norma: pirmajā vai otrajā daļā neminētās personas iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

No iepriekš minētā redzams, ka pašvaldības dzīvokļa īrnieka darbspējīgais brālis nav starp tiem, kuri minēti likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā un tālab uzskatāmi par ģimenes locekļiem, bet vienkārši ir persona, kas ar izīrētāja piekrišanu ir iemitināta attiecīgajā dzīvojamā platībā.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. pantā ir noteikts, ka „īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.” Tā kā mirušā īrnieka darbspējīgais brālis likuma izpratnē nav uzskatāms par ģimenes locekli, uz viņu nav attiecināma atbildība par parāda nomaksu. Turklāt jāņem vērā, ka pēc īrnieka nāves viņam nemaz nav tiesību izmantot pašvadībai piederošo dzīvojamo platību.”