Atšķirības pabalsta piešķiršanā var būt. Tas atkarīgs arī no darbavietas.

Darba likumā ir paredzēts, ka darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam noteikto darba algu par divām darba dienām, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks neveic darbu saistībā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi (Darba likuma 74. pants). Taču obligāta pienākuma izmaksāt pabalstu tuvinieka nāves gadījumā nav. Darba devējs darbiniekiem var paredzēt dažādas sociālās garantijas, kuras nav prasītas normatīvajos aktos. Papildu sociālās garantijas, arī bēru pabalsts, var būt noteiktas darba koplīgumā, kā arī darba līgumā.

Savukārt, ja darbs ir valsts pārvaldē, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pants un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 565 par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām nosaka konkrētu personu loku, kas šo normatīvo aktu izpratnē ir uzskatāmi par ģimenes locekļiem. Proti, amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.