Likuma „Par policiju” 19.pantā „Pašvaldības policija” cita starpā ir teikts: „Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.”

Minētajā likumā ir izskaidroti pašvaldības policijas pienākumi un tiesības, kā arī norādīts, ka Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina Ministru kabinets. Tie ir MK noteikumi Nr.397 "Pašvaldības policijas paraugnolikums". 
Šajā dokumentā ir lasāms:
„6. Pašvaldības policijas priekšniekam ir tiesības atcelt pretlikumīgus pašvaldības policijas darbinieku lēmumus.
7. Pašvaldības policijas priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdētu pašvaldības policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību.
8. Pašvaldības policijas priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
9. Pašvaldības policijas priekšnieks ne retāk kā reizi gadā iesniedz pašvaldībai pārskatu par pašvaldības policijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu.”

Vadoties no minētajiem normatīvajiem aktiem, pašvaldības izstrādā vietējo normatīvo dokumentu – attiecīgās pašvaldības policijas nolikumu. Kaut arī nedz likumā „Par policiju”, nedz Pašvaldības policijas paraugnolikumā nav teikts, ka pašvaldības policijai obligāti ir vajadzīgs priekšnieks, jau no paraugnolikumā minētajiem punktiem par atbildības sadali ir redzams, ka pašvaldības policija bez priekšnieka funkcionēt nevar. Arī pārlūkojot internetā pieejamo dažādu pašvaldību policijas personālsastāvu, negadījās sastapt tādu, kur nebūtu priekšnieka.