No konteksta var pieņemt, ka runa ir par dokumentiem, ko izsniedz valsts vai pašvaldību institūcijas fiziskai vai juridiskai personai (jeb personai, kam iestādes dokuments ir adresēts).

Tomēr situācijas ir dažādas, un katrā konkrētā gadījumā ir jāņem vērā, kāds ir dokumenta veids.  Piemēram, administratīvā pārkāpuma lietās pieņemto lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas,  saskaņā ar  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (tekstā arī LAPK) 276. panta pirmo daļu. Turpretī LAPK 276. panta otrajā daļā norādīts, ka personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, un cietušajam piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi.

Norādītajā gadījumā var rasties situācija, ka faktiskā lēmuma pieņemšana notiek vienā datumā, un to visbiežāk arī iestāde norāda lēmuma obligātajā rekvizītu daļā saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 133. punktu, bet paša lēmuma sagatavošana notiek jau saskaņā ar LAPK 276. panta otro daļu – piecu darba dienu laikā, un attiecīgi sagatavotājs šo datumu arī norāda lēmumā visbiežāk pie paraksta zonas, kas nav īsti korekti.

 Vienlīdz to nav pamata uzskatīt kā prettiesisku, un tas arī nevar būt iemesls apgalvojumam, ka dokuments ir  nederīgs. Tomēr dokumenta saņēmējs var lūgt iestādi labot datumus, piemēram, rekvizītu daļā norādot patieso dokumenta sagatavošanas un parakstīšanas datumu. Tādējādi iestādei dokuments ir jālabo un tekstuālajā daļā jānorāda faktiskais lēmuma pieņemšanas datums, ja tas teksta daļā nav bijis norādīts.