DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes

FID: sankciju ietekmes stiprināšanā pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) organizētās konferences “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”) ieraksts 2026. gada 12. novembrī. Konference norisinās angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.

Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs svarīga Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026. gada 12. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Rīgā pulcēja vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus astotajā ikgadējā konferencē, kur eksperti dalījās pieredzē un atziņās par sankciju efektivitāti un pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības un noturības stiprināšanu.

Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine) pulcēja ap 140 jomas ekspertu no 24 valstīm, tostarp runātājus un klausītājus no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm.

“Cik daudz vairāk finanšu līdzekļu, tehnoloģiju un aprīkojuma būtu Krievijas rīcībā, ja nebūtu ieviesti sankciju ierobežojumi? Šis ir jautājums, kas mums jāuzdod, vērtējot sankciju ietekmi. Vairāk nekā četrarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresija joprojām turpinās. Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kā arī samazina ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Mūsu uzdevums ir šo spiedienu vēl vairāk pastiprināt.

Latvijai sankcijas vienmēr ir bijušas un joprojām ir nacionālās drošības jautājums. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī ES un NATO ārējā robeža. Tādēļ drošība ir mūsu kopīga atbildība.

Krievija turpina meklēt jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Mums uz to jāreaģē, identificējot jaunus sankciju apiešanas ceļus, operatīvi apmainoties ar informāciju un nodrošinot konsekventu ierobežojumu piemērošanu pāri valstu robežām. Neviena institūcija un neviena valsts šo darbu nevar un tai nevajadzētu veikt vienai. Katra mūsu rīcībā ir tikai daļa no kopējās informācijas, tādēļ, apvienojot zināšanas un pieredzi, varam efektīvāk identificēt riskus un rīkoties, lai tos novērstu,” konferences atklāšanā klausītājus uzrunāja FID priekšnieks Toms Platacis.

“Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nosaka arī mūsu prioritātes sankciju apiešanas risku mazināšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš eksporta kontrolei, jo nesen veiktais Nacionālais riska novērtējums norāda, ka aptuveni divas trešdaļas no muitas konstatētajiem iespējamajiem sankciju pārkāpumiem ir saistītas ar preču eksportu uz trešajām valstīm, nevis tieši uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas apliecina, ka būtisks risks ir preču nonākšana Krievijā caur starpniekvalstīm. Tādēļ mērķtiecīgi sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas eksportē augsta riska preces, un stiprinām informācijas apmaiņu ar citām valsts institūcijām un finanšu sektoru. Banku sniegtā informācija par aizdomīgiem darījumiem ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu iespējamas sankciju apiešanas shēmas,” konferencē uzsvēra FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena.

“Mēs jau esam pieredzējuši nepamatotu un priekšlaicīgu sankciju atvieglošanu Krievijai, lai gan tā tikai rada šķietamu progresu miera sarunās, vienlaikus ar jaunu intensitāti iznīcinot Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru.

Tikmēr karš Tuvajos Austrumos ir devis Krievijai papildu laiku, nodrošinot negaidīti lielus ieņēmumus no energoresursu pārdošanas. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas uzkrājušās vairāk nekā četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas.

Mums kā sankciju koalīcijai ir jārod veidi, kā izmantot ekonomisko spiedienu, lai beidzot panāktu Krievijas atgriešanos pie sarunu galda ar patiesu gatavību iesaistīties nopietnās sarunās. Mūsu rīcībā ir nepieciešamie instrumenti,” stāsta Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska).

Sankcijas kā Latvijas un Eiropas kopējās drošības instruments

Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kas nepieciešamas kara turpināšanai. Latvijai, atrodoties pie ES un NATO ārējās robežas, sankciju ieviešana ir plaša reģiona drošības jautājums. FID ir nozīmīga loma šajā procesā, kopš 2024. gada aprīļa centralizējot sankciju izpildes funkciju vienā institūcijā, kas veic finanšu izlūkošanu, atbild par sankciju ieviešanas kompetenci un sniedz atbalstu publiskajam un privātajam sektoram, tādējādi efektīvi nodrošinot sankciju izpildi. Sadarbība starp ES dalībvalstīm, kompetentajām institūcijām un privāto sektoru ir priekšnoteikums tam, lai pieņemtie ierobežojumi sniegtu praktiskus rezultātus.

Eiropas Revīzijas palāta: sankcijām ir būtiska ietekme, un to var vēl stiprināt

Eiropas Revīzijas palātas jaunākais ziņojums apliecina, ka ES sankcijas ir būtiski ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju, tostarp gandrīz pārtraucot tiešo augstas prioritātes un divējāda lietojuma preču eksportu. Ziņojumā Latvija izcelta kā pozitīvais piemērs, vienlaikus revīzijā identificētas iespējas uzlabot ES dalībvalstu darbības koordināciju, muitas kontroles konsekvenci, informācijas apmaiņu un sankciju efektivitātes novērtēšanu.

Spēja precīzāk identificēt riskus un novērst sankciju apiešanu

Konferences diskusijās vairākkārt uzsvērts, ka sankciju efektivitāti nosaka nevis pieņemto ierobežojumu vai sankciju kārtu skaits, bet gan to faktiskā ietekme uz Krievijas spēju finansēt karu, iegūt nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt militāro ražošanu. FID organizētā konference apliecināja starptautiskās sadarbības, finanšu izlūkošanas un praktisku risinājumu nozīmi, lai turpinātu stiprināt sankciju ietekmi un Latvijas un Eiropas kopējo drošību.

Konferences ieraksts angļu valodā

Foto galerija no konferences 12.11.2026. pieejama šeit (foto autors: FID).

Labs saturs
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI