Paredzams, ka līdz ar grozījumiem Trauksmes celšanas likumā nākamgad KNAB pārņems trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no Valsts kancelejas, kas kopš 2019. gada pildījusi šo funkciju. Tas nozīmē, ka KNAB kļūs par centrālo iestādi, kura koordinēs trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu, izskatīšanu, atbalsta sniegšanu un aizsardzības pasākumu nodrošināšanu. Tāpat plānots, ka KNAB, kam ir plašas pilnvaras pretlikumību atklāšanā, pārņems tīmekļvietnes www.trauksmescelejs.lv administrēšanu un izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nav skaidri noteiktas kompetentās institūcijas.
Šobrīd Saeimā vēl tiek skatīti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteiks plašāku trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkciju apjomu un konkrētu termiņu, kad nākamgad KNAB oficiāli kļūs par trauksmes cēlēju kontaktpunktu.
Pasākuma atklāšanā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norādīja: “Darbs trauksmes celšanas jomā nav viegls – tas prasa kompetenci, precizitāti un augstu atbildību. Taču tas ir darbs, kas dod tiešā veidā ieguldījumu valsts godprātīgā pārvaldībā. Ar kontaktpunkta pārcelšanu uz KNAB mēs sūtām skaidru signālu negodprātīgām personām, ka pārkāpumi netiks tolerēti un atstāti bez ievērības. Šis solis apliecina mūsu apņemšanos turpināt veidot vidi, kurā godīgums un atbildība ir standarts, nevis izņēmums.”
KNAB atgādina, ka cīņā pret korupciju trauksmes celšana ir viens no stūrakmeņiem, un trauksmes celšanas mehānisms sniedz iespēju drošā veidā ziņot par nelikumībām, pārkāpumiem vai citu rīcību darba vidē, kas var kaitēt sabiedrības interesēm vai drošībai. Šim mehānismam, kas Latvijā darbojas kopš 2019. gada, ir vairāki būtiski ieguvumi, tostarp tas ļauj novērst potenciālu apdraudējumu sabiedrībai, sniedz darbiniekiem aizsardzību pret iespējamām nelabvēlīgām sekām, kā arī veicina atklātību un godīgumu organizācijās.
Pasākuma pirmajā daļā Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe iepazīstināja ar līdz šim paveikto un izaicinājumiem trauksmes celšanas jomā piecu gadu laikā kopš Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā. Kopā saņemti 2314 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīti 652. Visvairāk iesniegumu ticis adresēts Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB. Īstenojot informatīvas kampaņas, izdevies veicināt iedzīvotāju izpratni par trauksmes celšanas mehānismu, kā arī gatavību ziņot par pārkāpumiem savā darba vietā. Trauksmes cēlējs var būt ikviens strādājošs Latvijas iedzīvotājs, ja, veicot savus darba pienākumus, novēro iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses.
Pasākuma otrajā daļā dalībnieki uzklausīja tiesībsardzes Karinas Palkovas iedvesmas lekciju “Pilsoņa līdzatbildība par valsti. Vārda brīvība. Demokrātiska un tiesiska valsts kā kopēja atbildība”. Savukārt noslēgumā – gandrīz 70 dažādu valsts un pašvaldību institūciju eksperti, kas ikdienā atbild par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanu, stiprināja savu kompetenci, iegūstot praktiskas zināšanas meistarklasē. Tajā viņi strādāja ar mācību nolūkos sagatavotu trauksmes cēlēja ziņojumu, analizējot to un apspriežot iespējamās aizsardzības iespējas, ja trauksmes cēlējam rastos nelabvēlīgas sekas.
Pasākuma dalībnieki pauda kopīgu nostāju, ka trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārcelšana uz KNAB ir likumsakarīgs solis. Tas nodrošinās gan ekspertiem, kas valsts un pašvaldību institūcijās ir atbildīgi par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanu, gan iedzīvotājiem vēl skaidrāku piekļuvi atbalstam un koordinētāku informācijas apriti ar atbildīgajām institūcijām. Tāpat tas varētu stiprināt trauksmes celšanas mehānisma neatkarību un palielināt uzticēšanos trauksmes celšanai gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā.
