Orķestru darbības pirmsākumi Balvos datējami ar 1903.-1904. gadu. Ar jaunās kultūras nama ēkas uzcelšanu Balvos, 1954. gada nogalē, jau var runāt par nepārtrauktu pūtēju orķestra darbību Balvos. Orķestrim ir interesants, dažādiem notikumiem bagāts radošās darbības ceļš. Ir bijuši, protams, arī mazāk skanīgi pastāvēšanas gadi, bet kopumā orķestra līmenis, mākslinieciskā varēšana augusi, pilnveidojusies ar katru gadu.
Gadu gaitā ir audzis arī orķestra dalībnieku skaitliskais sastāvs. Ja pirmsākumos tie bija 15-20 mūziķi, tad pēdējos 15 gadus orķestrī vidēji spēlē 70-80 mūziķi. Šogad tie ir 73 mūziķi.
Jubilejas reizē ir vieta arī atcerēties pašus pirmos orķestra vadītājus- pirmais diriģents ir profesionāls trompetists Staņislavs Kravalis, tad sekoja Jānis Vītols, Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns. Nozīmīgs kolektīva darbībā ir 1967. gads, kad orķestra vadību pārņem toreizējais Balvu kultūras nodaļas vadītājs Vitolds Dreimanis, un 1977. gada rudenī kolektīvam tiek piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums. 1983.gadā, sakarā ar Vitolda Dreimaņa dzīvesvietas maiņu, kolektīva vadību pārņem ilggadējais orķestra dalībnieks Samuils Šors. Pēc viņa divus gadus orķestri vada Benedikts Paršovs.
No 1987. gada Balvu Kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestra “Balvi” mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Egons Salmanis, kura skaidrais, radošais redzējums par orķestra attīstību, mērķtiecīgais komandas darbs ir ierindojis pūtēju orķestri “Balvi” labāko vidū Latvijā.
No 1977. gada orķestris ir piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Kopš 1987. gada kolektīvs piedalās pūtēju orķestru konkursos, (kur lielākoties iegūst augstākās pakāpes vērtējumus), visos pūtēju orķestru salidojumos un festivālos, tostarp I Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Rīgā. Ir sniegti neskaitāmi koncerti Balvos un daudzviet Latvijā (Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Viļakā, Ludzā, Kārsavā, Dobelē u. c.) un arī ārzemēs. Klausītāji ir iecienījuši Ziemassvētku koncertus Otrajos Ziemassvētkos, koncertus Mātes dienā un citos vietējās nozīmes pasākumos. Viena no orķestra “atšķirības zīmēm” ir tā sagatavotie Garīgās mūzikas koncerti, kas sniegti daudzās baznīcās (Balvos, Baltinavā, Viļakā, Bērzpilī, Krustpilī, Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, Aglonas bazilikā, Sv. Jāņa baznīcā Cēsīs). 2005. gadā orķestris „Balvi” tika uzaicināts muzicēt Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā 14.-15. augustā, kur desmit gadus pēc kārtas, līdz pat 2014. gadam, Sakrālajā laukumā sniedza gan Garīgās mūzikas koncertus, gan muzicēja procesijās un Galvenajā Svētajā Misē. 2014. gada augustā orķestris tika uzaicināts uz Baznīcas dienām Cēsīs spēlēt pavadījumus kopkorim un sniegt garīgās mūzikas koncertu Sv. Jāņa baznīcā. Pēc E. Salmaņa ierosinājuma, Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, orķestri sniedz arī garīgās mūzikas koncertus Rīgas baznīcās. Balvu orķestris ir muzicējis Sv. Jēkaba katedrālē un 2023. gadā Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
2023. gadā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru skatei orķestris “Balvi” bija izvēlējies augstākā grūtības pakāpes (IV) skaņdarbus. Kolektīva sniegums tika novērtēts kā izcils - ar I pakāpes diplomu- 46,1 punkts. Augstākās grūtības pakāpes grupā orķestris “Balvi” bija otrie labākie Latvijā.
Balvu Kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris “Balvi” ir novada lepnums, lepojamies no sirds!
