Apstrīdētā norma noteic, ka sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums uzskatāms par maznozīmīgu, tad administratīvā pārkāpuma procesu neuzsāk. Savukārt, ja process ir uzsākts, to var izbeigt jebkurā procesa stadijā, nepiemērojot sodu. Gadījumā, ja to atzīst par lietderīgu, personai var izteikt aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.
Lieta ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmības dēļ nozīmē to, ka administratīvo pārkāpumu patiešām ir veikusi pie atbildības saucamā persona, taču iestāde lietderības apsvērumu dēļ izvēlas personu par izdarīto administratīvo pārkāpumu nesodīt un atbrīvot no atbildības. Lai gan šāds lēmums skar pie atbildības saucamās personas tiesības un likumiskās intereses, tomēr apstrīdētā norma liedz par to iesniegt sūdzību tiesā, kā tas ir noticis pieteikuma iesniedzēja gadījumā. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2025. gada 31. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 29. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Saistītā lieta: 2025-08-01
