Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas –Krievijas robežu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atļauts uzņemties finansiālās saistības 66 884 169,37 eiro apmērā ar PVN žoga izbūvei uz Latvijas–Krievijas robežas prioritāro posmu pēdējā kārtā ar kopējo aptuveno garumu 66,71 km, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts.
No minētā finansējuma būvdarbiem paredzēti 63 310 547,22 eiro, būvuzraudzībai 1 286 400,00 eiro, autoruzraudzībai (izbūves kontrole atbilstoši būvprojektam) 492 604,61 eiro, savukārt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 794 617,54 eiro.
Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietverto izmaksu segšanu, MK arī izdeva rīkojumu par līdzekļu pārdali 2024. gadā 50 102 337 eiro apmērā, atbalstot pārdali šim mērķim arī 2025. gadā 17 255 743 eiro apmērā.
Infrastruktūras izbūvei šajā kārtā VNĪ 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā organizēja iepirkumu „Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve”. Šajā kārtā ietverti sarežģītākie infrastruktūras izbūves posmi, tādēļ izbūves plānotais apjoms sadalīts sešās darbu daļās.
Būvdarbus, VNĪ īstenojot to koordināciju un pārraudzību, plānots uzticēt pieciem būvkomersantiem, nodrošinot papildu infrastruktūras izbūvi līdz šā gada beigām, izņemot aptuveni 28,35 km posmu, kas ir tehniski sarežģītāks, tajā izbūvi pabeidzot līdz 2025. gada 25. oktobrim.
Purvos, vājās nestspējas gruntīs un mitrajos apvidos, kur grunts nestspēja nenodrošina žoga noturību un nepieļauj nākotnē izbūvēt minerālmateriālu patruļtakas konstrukciju bez grunts nomaiņas vai pastiprināšanas, ir paredzēts izbūvēt inovatīvu pontonu risinājumu ar žogu. Šāds risinājums ir ne tikai būtiski ilgmūžīgāks, jo tā lietošanas ilgums pārsniedz 50 gadus, bet arī tā būvniecības termiņi ir prognozējami - nav jāsaskaras ar purvu dziļumu, kas būtiski variē, ir izslēgti riski saistībā ar žoga vertikalitātes izmaiņām ilgtermiņā. Turklāt betona pontons kalpo kā patruļtaka, kas nodrošinās patruļtakas lietojamību jebkuros ūdens līmeņa izmaiņas apstākļos ilgtermiņā, kā arī nodrošinās paredzēto ģeometriju neatkarīgi no grunts stāvokļa.
Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 kilometri. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam. Šobrīd uz Latvijas–Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai šķelda, dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
