Rezolūcijā uzsvērts, ka kopš pilna mēroga kara sākuma Krievija ir pastrādājusi vairāk nekā 800 noziegumus pret medijiem, nogalinājusi vismaz 108 mediju profesionāļus un joprojām tur gūstā vismaz 26 Ukrainas žurnālistus, pakļaujot viņus spīdzināšanai un safabricētām tiesas prāvām.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra žurnālistu brīvības un drošības būtisko nozīmi demokrātijas nosargāšanā. “Žurnālisti spēlē vitāli svarīgu lomu, atklājot patiesību un sniedzot cilvēkiem uzticamu informāciju. Viņi riskē ar savu dzīvību, lai sabiedrība uzzinātu patiesību. Krievijas karš pret Ukrainu ir karš pret patiesību. Tādēļ starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums reaģēt un stāties pretī Krievijas pārkāpumiem,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš ir radījis pārāk daudz noziegumu, lai tos ignorētu – bērnu nolaupīšana, izpostītas cilvēku dzīves un pilsētas, žurnālistu nogalināšana un turēšana gūstā.
“Mēs nedrīkstam aizmirst nevienu no Krievijas noziegumiem,” uzrunājot klātesošos, teica Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa uzsvēra, ka cena, ko Krievija šobrīd maksā, pateicoties sankcijām un izolācijai, joprojām ir nepietiekama un pārāk maza, lai mainītu Krievijas rīcību.
“Mēs zinām, kā ietekmēt Krieviju vistiešāk – mums ir jāpalielina Krievijas izmaksas līdz maksimumam,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa aicināja Asambleju uz aktīvāku rīcību – nodot Krievijas iesaldētos aktīvus Ukrainai, lai tā varētu stiprināt savus bruņotos spēkus un aizsargāt savu suverēno teritoriju. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka Eiropas valstīm beidzot būtu jāpārtrauc pirkt Krievijas fosilos energoresursus.
Asamblejas rudens sesijā, kas notiek no 30. septembra līdz 4. oktobrim, Z. Kalniņa-Lukaševica vadīja arī Monitoringa komitejas sēdi, kuras ietvaros tika apspriesta vēlēšanu norise Moldovā un spēja noturēties pret ārvalstu iejaukšanos.
