Darbi paredz patruļtaku izbūvi, no kuriem 2,9 km notiks īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru, kur, lai nodrošinātu teritorijas šķērsošanas iespējas, jābūvē celmu ceļs vai ceļš uz sīkbaļķiem vai pontoniem. Būvdarbu ietvaros paredzēta arī torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, paredzēta arī kuteru/laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.
Darbi sadalīti 9 darbu daļās, un tos veiks būvuzņēmēji – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, personu apvienība “Ramda C-MIKOR” un SIA “Citrus Solutions” –, ar kuriem atklātas cenu aptaujas rezultātā VNĪ noslēdza līgumus par kopējo summu 17 901 459 eiro ar PVN, kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību. Darbus plānots paveikt līdz 2027. gada sākumam, atsevišķos posmos nepilnos 12 km – līdz 2027. gada beigām.
Pagājušā gada nogalē VNĪ vadībā noslēdzās Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve prioritārajos posmos un tika uzsākta SIA “Igate” iepriekš izbūvēto 99 km žoga un citos infrastruktūras objektos konstatēto nepilnību novēršana. “VNĪ komandas vadībā šobrīd turpinās robežas žoga izbūve purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās, patlaban atlicis izbūvēt vēl aptuveni 15 kilometri žoga. Esam apņēmības pilni pilnībā pabeigt žoga izbūvi, kā arī defektu un nepilnību novēršanu visos iepriekš izbūvētajos infrastruktūras elementos, neskatoties uz izaicinošajiem laikapstākļiem līdz šī gada beigām,” norāda J. Gavrilova.
Balstoties uz VNĪ zināšanām un pieredzi, valstiski VNĪ ir uzticēts vadīt, uzraudzīt un īstenot Latvijas ārējās Austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku izraudzīšanās konkursā, savukārt par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3580 nekustamajiem īpašumiem, tostarp 397 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1066 ēkas 975 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3 183 zemes īpašumiem ar kopējo platību 886 ha. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
