Ārlietu ministrija ir saziņā ar Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu eventuālos riskus. Tāpat Ārlietu ministrija arī strādā ar ES partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.
Ārlietu ministrija jau 2022. gada decembrī, kad kļuva publiski zināms par to, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes saistībā ar Saeimas pieņemto likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” un tā izpildi, ir oficiāli informējusi Krievijas pusi, ka kategoriski iebilst pret Krievijas mēģinājumu īstenot tās nacionālo kriminālo jurisdikciju citas valsts teritorijā, uzsverot, ka Krievijas centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, un tādēļ ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem. Tāpat ministrija par šo situāciju ir vairākkārt informējusi Latvijas valsts institūcijas, aicinot esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi vērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzītā, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Jautājumu par Krievijas politiski motivētu lietu un ekstrateritoriālu vēršanos pret Latvijas un citu valstu pilsoņiem ministrija turpinās uzturēt ar ES un NATO partneriem, kā arī ar citām valstīm starptautisko organizāciju ietvaros.
