Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pievienojas Saeimas juridiskā biroja atzinumā izteiktajam viedoklim, ka šāds likuma grozījums skar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. pantā (vārda brīvība) un 102. pantā (biedrošanās brīvība) ietvertās pamattiesības un brīvības, kas var tikt ierobežotas tikai Satversmes 116. pantā minētajos gadījumos – lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Ņemot vērā to, ka Satversmes 116. pantā paredzētie ierobežojumi paši par sevi nav vērsti uz citu valstu neatkarības, teritoriālās nedalāmības un suverenitātes aizstāvēšanu, ciktāl netiek aizskartas Latvijas valsts intereses, nepieciešams precizēt, kurš no Satversmes 116. pantā minētajiem ierobežojumiem attiecīgajās tiesību normās tiek konkretizēts.
LBAS pauž bažas, ka likumprojekts varētu liegt biedrībām un nodibinājumiem, tostarp, arodbiedrībām, paust tādu viedokli vai veikt tādas darbības, kas var tikt kvalificētas kā vērstas pret citu valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti un apšaubīt to lojalitāti.
LBAS aicina likumdevēju ieklausīties Saeimas Juridiskā biroja viedoklī un 2.lasījumā vērtēt ierobežojumu samērīgumu.
LBAS pievērš uzmanību, ka vārda brīvība un apvienošanās brīvība ir nedalāmi saistītas. Tās ir būtiskas cilvēktiesības un demokrātiskas sabiedrības brieduma indikators. Arodbiedrību darbā jābūt iespējai paust kritiku par valsts iestāžu ierosinātajām reformām un politikām, izgaismot pretlikumīgas darbības no valsts varas puses un iestāties pret netaisnīgumu, arī tad, ja to veic demokrātiskas valsts leģitīmas valsts iestādes. Bez iespējas brīvi paust viedokli demokrātiska sabiedrība pārtop par autoritāru vai totalitāru sabiedrību.
Kā norādīts Saeimas Juridiskā biroja atzinumā, “jautājums par ierobežojumiem kontekstā ar citu valstu neatkarības, teritoriālās nedalāmības graušanu vai apdraudēšanu tika vērtēts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023. gada 20. jūnija un 11. oktobra sēdēs, izskatot likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 256/Lp14). Pēc uzaicināto ekspertu viedokļa uzklausīšanas piedāvātais regulējums netika atbalstīts. Tāpat minētais regulējums neguva atbalstu Saeimas sēdē, kad likumprojekts tika izskatīts otrajā lasījumā”. Līdz ar to, LBAS norāda, ka lojalitātes pienākums nedrīkst tikt attiecināts uz jebkuru citu valsti, un lojalitāte nedrīkst tikt attiecināta uz aizliegumu paust brīvu viedokli par valsts iestāžu darbību un/vai netaisnīgu, nekvalitatīvu likumu esamību, uz dalību apmācību pasākumos, forumos un diskusijās, iestājoties par demokrātiskajām vērtībām, apmainoties ar labo praksi.
Lojalitāte var tikt attiecināta tikai pret Latvijas Republikas pamatlikumu - Satversmi - un tālāka interpretācija nav pieļaujama. Pretējā gadījumā tas var novest pie mēģinājuma politiski ietekmēt jebkuras organizācijas neatkarību un leģitīmu darbību.
Līdz ar to ir svarīgi vērtēt samērīgumu, vai Latvijas arodbiedrības darbības, sniedzot atgriezenisku saiti Latvijas valdībai vai likumdevējam par likumdošanas un politikas iniciatīvām vai piedaloties diskusijās un forumos un atbalstot citu valstu arodbiedrību, kura kritizē savu valdību, iestājoties par taisnīgumu, var būt kvalificējams kā darbības pret valsts suverenitāti un būt par pamatu, lai ierobežotu šo svarīgu cilvēktiesību un demokrātiskas valsts neatņemamu sastāvdaļu – apvienošanās brīvību.
