Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Praksē populārākais no dāvinājuma līgumu veidiem ir dāvinājums ar uzlikumu. Līgumā tiek atrunāti nosacījumi, kas apdāvinātajam, saņemot dāvinājumu, jāievēro. Visbiežāk ir noteikta mūža lietošanas tiesība par labu dāvinātājam un vienlīdz aizliegums nekustamo īpašumu bez dāvinātāja rakstiskas piekrišanas atsavināt, uzdāvināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Dāvinājuma līgums, piemēram, dāvinātāja nāves gadījumā, mantiniekiem ļauj izvairīties no mantojuma lietas, ko izskata tiesas ceļā. Savukārt pēdējos gados ļoti bieža prakse ir izvēlēties slēgt dāvinājuma līgumu, lai izvairītos no pirmpirkuma tiesību izmantošanas piedāvājuma pirmpirkuma tiesīgajām personām un par darījumu valstij nebūtu jāmaksā likumā noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šādā gadījumā riskam tiek pakļautas abas puses, jo dāvinātājs riskē nesaņemt nolīgto pirkuma maksu, bet apdāvinātais – ka nākotnē līgums var tikt atsaukts, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tomēr ir jāsamaksā. Pastāv arī risks, ka strīdus gadījumā kāds no līdzējiem var celt tiesā prasību par darījuma atzīšanu par pirkumu, nevis dāvinājumu.
Dāvinājuma līguma jēdziens
Civillikums nosaka, ka "dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību". Lai dāvinājums būtu spēkā, apdāvinātajam tas ir jāpieņem. Latvijas Civillikums nosaka, ka visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Tātad pusēm nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums obligāti ir jāslēdz rakstiski. Šādu līgumu var taisīt trīs veidos:
Privāta līguma gadījumā dāvinājuma līgumu sastāda tik eksemplāros, cik līdzēji nolemj un tos paraksta. Gadījumā, ja abi līdzēji savus eksemplārus pazaudē, tad vēl kādu līguma oriģinālu nav iespējams iegūt. Savukārt notariālā akta gadījumā notārs ne tikai noskaidros līdzēju patieso gribu, bet arī pārbaudīs viņu identitāti, rīcībspēju un nepieciešamības gadījumā – pārstāvības tiesības. Turklāt notārs izskaidros darījuma tiesiskās sekas un tiesu praksi. Notārs darbosies kā neitrāla persona un garantēs, ka abu līdzēju intereses būs vienlīdz aizsargātas. Viens no parakstītajiem dāvinājuma līguma eksemplāriem glabāsies notāra arhīvā, un līdzējiem vienmēr būs iespēja saņemt vēl kādu dāvinājuma līguma izrakstu, ja viņam iepriekš izsniegtais izraksts būs nozaudēts.
Slēdzot dāvinājuma līgumu, par līdzējiem – dāvinātāju un apdāvināto - var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Ja viena no pusēm ir fiziska persona, tad tai ir jābūt rīcībspējīgai personai. Arī apdāvinātajam ir jābūt spējām dāvinājumu pieņemt. Pretējā gadījumā darījums nebūs spēkā. Ja kāda no pusēm ir nepilngadīga, tad tās vārdā rīkojas aizbildnis. Šādā gadījumā darījuma noslēgšanai ir nepieciešama arī bāriņtiesas, kuras teritorijā dzīvo nepilngadīgais, izdota rakstiska atļauja par līguma slēgšanu. Tādējādi tiek aizsargātas nepilngadīgā intereses, lai darījuma noslēgšana viņam neradītu pārlieku lielus izdevumus un aprobežojumus. Bāriņtiesa savu lēmumu pieņem, pamatojoties uz aizbildņa iesniegto dāvinājuma līguma projektu. Nepieciešamības gadījumā bāriņtiesa var līguma projektā veikt, viņuprāt, vajadzīgos labojumus vai papildinājumus.
Dāvinājuma veidi
Izšķir trīs dāvinājuma veidus:
Nav iespējams pateikt, kurš no šiem dāvinājumu veidiem ir vislabākais un pareizākais, jo katra konkrētā situācija ir individuāli jāizvērtē. Ar ko dāvinājumu veidi savstarpēji atšķiras? Parasts dāvinājums ir dāvinājums, kad par to nekas netiek prasīts pretī.
"Dāvinājuma līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanu."
Dāvinājuma ar uzlikumu gadījumā līgumā tiek atrunāti nosacījumi, kas apdāvinātajam, saņemot dāvinājumu, jāievēro. Visbiežāk šāda veida dāvinājuma līgumā ir noteikta mūža lietošanas tiesība par labu dāvinātājam un vienlīdz aizliegums nekustamo īpašumu bez dāvinātāja rakstiskas piekrišanas atsavināt, uzdāvināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Šādu līgumu var ieteikt slēgt gadījumos, kad dāvinātājs uzdāvina savu vienīgo nekustamo īpašumu, kurā faktiski pats dzīvo. Uzlikumi pasargātu dāvinātāju no situācijas, kad apdāvinātais, piemēram, uzdāvināto nekustamo īpašumu ieķīlā un nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības. Tā rezultātā kreditors nekustamo īpašumu "atņem" un dāvinātājs zaudē vietu, kur dzīvot.
Trešajā gadījumā – dāvinājums atlīdzības nozīmē – ir tāds dāvinājums, kas tiek taisīts kā pateicība/atlīdzība par kādu labu darbu, ko apdāvinātais ir izdarījis dāvinātājam. Piemēram, ilgu laiku apdāvināto kopis un palīdzējis saimniecībā. Der atcerēties, ka atšķirībā no iepriekšējiem diviem dāvinājumu veidiem šādu dāvinājumu nav iespējams atsaukt rupjas nepateicības dēļ.
Kad un kā atsaukt dāvinājumu?
Civillikums nosaka, ka "dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ" un "par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt". To, ka apdāvinātais pret viņu ir slikti izturējies, dāvinātājam būs tiesai jāpierāda. Likumā uzskaitītie gadījumi ir vispārīgi, un katru faktu tiesa vērtēs individuāli. Tāpat ir iespējams atsaukt dāvinājumu, ja dāvinājums ir bijis ar uzlikumu un apdāvinātais to nepilda.
Tiesība atsaukt dāvinājumu ir personiska – to var izmantot tikai dāvinātājs un tikai pret apdāvināto. Uz viņu mantiniekiem šī tiesība nepāriet. Civillikums nepieļauj, ka līdzēji līgumā var atteikties no dāvinājuma atsaukšanas nepateicības dēļ.
Kas jāatceras, slēdzot dāvinājuma līgumu
Ir jāatceras, ka dāvinājuma līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanu. Nav iespējams tajā ietvert punktu, ka tas stājas spēkā tikai ar dāvinātāja nāvi. Tātad, tiklīdz tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.
Šī bieži vien ir praksē visbiežāk sastopamā problēma – gados vecie dāvinātāji neizprot dāvinājuma līguma noslēgšanas sekas, jo domā, ka viņš arī turpmāk būs nekustamā īpašuma īpašnieks, bet apdāvinātais par tādu kļūs tikai pēc viņa nāves.
Svarīgi ir arī atcerēties, ka apdāvinātajam, ja viņš nav laulībā vai tuvā radniecībā (līdz trešajai pakāpei) ar dāvinātāju, pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas tas ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā un par to ir jāsamaksā ienākuma nodoklis 25% apmērā no dāvinājuma vērtības. Nodoklis jāmaksā, ja dāvinājuma apmērs pārsniedz Ls 1000 un tas saņemts no viena dāvinātāja.
Lai zemesgrāmatā būtu jāmaksā mazāka valsts nodeva par īpašumtiesību reģistrēšanu, līdzējiem (ja starp viņiem pastāv tuva radniecība) nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno radniecību pierādošu dokumentu oriģināli vai notariāli apliecināti noraksti. Šādā gadījumā valsts nodeva būs 0,5% apmērā, nevis 3% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības vai tā novērtējuma. Par pamatu valsts nodevas aprēķināšanai tiks ņemta augstākā no iepriekš minētajām vērtībām. Valsts nodevas apmērs nevar pārsniegt Ls 1000.
"Ir garantēta personiska tiesība dāvinājumu atsaukt."
Slēdzot dāvinājuma līgumu, ja dāvinātājs sastāv reģistrētā laulībā un nekustamais īpašums ietilpst laulāto kopmantā, šādam darījumam ir nepieciešama otra laulātā piekrišana. Piekrišana ir jāizsaka rakstveidā, to apliecinot pie notāra (atsevišķos gadījumos ir pieļaujama apliecināšana bāriņtiesā vai konsulātā). Dāvinātājam nebūs iespējams noslēpt faktu, ka dāvinātājs sastāv laulībā, jo visiem notāriem ir pieeja Iedzīvotāju reģistram, kurā tiek norādīti arī fakti par laulības esamību. Laulātā piekrišana nav nepieciešama, ja:
No iepriekš minētā arī izriet, ka apdāvinātajam, ja viņš sastāv reģistrētā laulībā, uzdāvinātais nekustamais īpašums skaitīsies atsevišķa manta, ja vien starp laulātajiem nebūs noslēgts laulības līgums par visas mantas kopību. Apdāvinātais nākotnē ar to varēs brīvi rīkoties, neprasot otra laulātā piekrišanu.
Nereti cilvēki izvēlas slēgt dāvinājuma līgumu, lai izvairītos no pirmpirkuma tiesību izmantošanas piedāvājuma pirmpirkuma tiesīgajām personām. Kā jau skaidrojuma sākumā tika minēts, dāvinātājs riskē nesaņemt nolīgto pirkuma maksu, bet apdāvinātajam būs jāmaksā liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turklāt dāvinātāja nāves gadījumā, ja viņš nebūs atstājis citu mantojumu, neatraidāmie mantinieki no apdāvinātā ir tiesīgi izprasīt savu daļu. Aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu ņem dāvinātāja mantas stāvokli dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.
