Toreiz Valsts prezidenta izveidoto Konstitucionālo tiesību komisiju vadīja Egils Levits, un komisija savā darbības laikā sagatavoja viedokļus dažādos jautājumos pēc dažādu valsts institūciju lūguma vai pēc savas iniciatīvas.
Kā diskusijā norādīja E. Levits, viedoklis “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu” tika veidots pēc komisijas iniciatīvas saistībā ar 2012. gadā notiekošo referendumu par otru valsts valodu: “Man un kolēģiem bija zināms šoks nevis par pašu referendumu, bet par intelektuālo bezpalīdzību izpratnē par Latvijas valsts jēgu un pastāvēšanas pamatiem. Nebija priekšstata par to, kas ir Latvijas valsts, kāda ir Latvijas valsts būtība, kādi ir Latvijas valsts pamati.” “Izveidojām zināmā veidā rokasgrāmatu ne tikai tiesnešiem, ierēdņiem un politiķiem, bet arī pilsoņiem,” turpināja E. Levits.
Šajā viedoklī ietvertie priekšlikumi deva neatsveramu ieguldījumu, nostiprinot Latvijas valsts konstitucionālos pamatus un izstrādājot paplašināto Satversmes ievadu, kurā atspoguļota Satversmes kodola būtība un Satversmes piemērotājiem piešķirta atbildība par Latvijas valsts konstitucionālās identitātes aizsardzību. “Mūsu pašnoteikšanās tiesības un valstsgriba ir negrozāma,” uzvēra E. Levits.
Pateicībā par personisko un būtisko ieguldījumu Latvijas valststiesību attīstībā, Valsts prezidents Egils Levits toreizējās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem Inetai Ziemelei, Gunāram Kusiņam, Daigai Rezevskai, Mārtiņam Mitam, Laurim Liepam, kā arī Valsts prezidentu padomniekiem Inesei Lībiņai-Egnerei, Sandrai Sondorei un Edgaram Pastaram piešķīra Valsts prezidenta medaļu.
