Latvijas tiesībsargājošās iestādes sākotnējā izmeklēšanā identificēja vairākus bankas kontus, īpašumus un aktīvus, kas iegādāti Krievijas pilsoņu interesēs. Pirkumiem tika izmantoti Latvijas banku konti, kas saistīti ar nozagto 230 miljonu dolāru legalizēšanu, ko atklāja Krievijas jurists Sergejs Magņitskis.
Starp arestētajiem aktīviem ir divi nekustamie īpašumi Latvijā, kas iegādāti ar ieņēmumiem no Kipras kontiem, tāpat arestēts viens konts, kas izmantots jahtas pārdošanā un kas pieder kādai bijušā Krievijas Valsts Domes deputāta atraitnei.
Izmeklēšanā Latvijas tiesībsargājošās iestādes aktīvi sadarbojas ar ārzemju kolēģiem un citām iestādēm, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
“Hermitage Capital Management” fonds, pēc kura saņemtajām sūdzībām 2012. gadā tika ierosināts kriminālprocess, atzinīgi novērtēja Valsts policijas paveikto: “Mēs esam priecīgi redzēt, kā Latvijas tiesībsargājošās iestādes īsteno stingru pieeju, lai izmeklētu naudas līdzekļu atmazgāšanas lietas Latvijā, jo īpaši Magņitska lietā. Tas ir labs piemērs citām tiesībsargājošām iestādēm, ka ir jārīkojas, saņemot informāciju, par iespējamu naudas līdzekļu atmazgāšanu.”
Vairākas valstis ir veikušas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un šim nolūkam izmantoto starptautisko nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas tīklu. Tostarp ir pieņemts tā saucamais “Magņitska likums” – dokuments, kas paredz sankcijas pret personām, kuras iesaistītas vērienīgā naudas atmazgāšanas lietā.
Magņitska lieta ir ieguvusi starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko un korumpēto 230 miljonu dolāru shēmu, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki. Pēc tam, kad Sergejs Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.
