Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka vīrietis, dzimis 1960.gadā, uzsākot pildīt savus amata pienākumus uzņēmumā šā gada janvārī, savā rīcība ieguva uzņēmumam piederošo starptautisko kredītkarti degvielas uzpildei amata pienākuma pildīšanai. Taču vīrietis, ļaunprātīgi izmantodams viņam uzticētās pilnvaras rīkoties ar uzņēmuma mantu uzņēmuma interesēs un apzinoties, ka uzņēmumam piederošā starptautiskā kredītkarte ir maksāšanas līdzeklis, mantkārīgu motīvu vadīts, nelikumīgi izmantoja maksāšanas līdzekli – iegādājās degvielu savām vajadzībām. Kopumā kredītkarte tika izmantota piecās degvielas uzpildes stacijās Latvijā.
Pēc minēto darbību veikšanas, vīrietis, apzinoties, ka viņa rīcībā ir maksāšanas līdzeklis un, to, ka nelikumīgi izmantojot šo maksāšanas līdzekli ir iespējams iegūt savā rīcībā, savām vajadzībām skaidras naudas līdzekļus, iepriekš vienojoties par konkrētu darbību izpildi, personu grupā – kopā ar 1979.gadā dzimušu vīrieti, savu paziņu un sev piederošas firmas darbinieku savā rīcībā esošo un uzņēmumam piederošo starptautisko kredītkarti ar PIN kodu iedeva paziņam ar mērķi pārdot degvielu zem tirgus vērtības personām, kuras piekrita iegādāties piedāvāto degvielu.
Personas tika izvēlētas nejauši pie degvielas uzpildes stacijas vai no abu vīriešu paziņu loka. Pēc tam, kad persona bija sev vēlamo degvielas daudzumu iepildījusi sava transportlīdzekļa degvielas uzpildes tvertnē vai citās tvertnēs (kannās), kas atradās transportlīdzeklī, 1979.gadā dzimušais vīrietis par degvielu samaksāja ar uzņēmumam piederošo kredītkarti, savukārt personai prasīja samaksāt par degvielu skaidrā naudā zem tirgus vērtības. Visus iegūtos skaidras naudas līdzekļus vīrietis atdeva uzņēmuma darbiniekam, kura lietošanā tika nodota starptautiskā kredītkarte. Jāatzīmē, ka 1979.gadā dzimušais vīrietis apzinājās, ka viņa rīcībā ir cita uzņēmuma maksājuma karte un ka šīs darbības ir nelikumīgas.
Izmeklēšanā ir pierādītas 80 noziedzīga nodarījuma epizodes. Kopumā laika posmā no 2019.gada janvāra beigām līdz 2019.gada aprīļa sākumam uzņēmuma darbinieks viens pats un kopā ar savu paziņu nelikumīgi izmantoja uzņēmumam piederošo starptautisko kredītkarti, kas saskaņā ar Latvijas Kredītiestāžu likuma 1.panta 38.punktu ir maksāšanas līdzeklis un realizēja degvielu, tādējādi viņš savā rīcībā ieguva nelikumīgus finanšu līdzekļus 5 140,60 eiro apmērā. Galvenokārt nelikumīgās darbības tika īstenotas aptuveni no šā gada 12.marta līdz 10 aprīlim. Vīrietis, uzņēmuma darbinieks, apzinoties, ka finanšu līdzekļi iegūti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā, vēloties slēpt iegūto finanšu līdzekļu izcelsmi, veica skaidras naudas iemaksas sev piederošas firmas bankas kontā. Uzdodot minētos finanšu līdzekļus par savas firmas legālā ceļā iegūtiem finanšu līdzekļiem, vīrietis veica dažādus maksājumus no savas firmas bankas konta.
Līdz ar abu vīriešu darbībām uzņēmumam, kurā 1960.gadā dzimušais vīrietis sāka strādāt un kura maksājuma karti izmantoja, nodarīts mantiskais kaitējums par kopējo summu 6389,19 eiro. Savukārt noziedzīgā ceļā iegūtā nauda tālāk tika realizēta savām un savas firmas vajadzībām. Abi vīrieši ir ventspilnieki un agrāk nav tiesāti, taču ir nonākuši policijas redzeslokā par administratīviem pārkāpumiem. Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa izmantošanu un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 193.panta 2.daļu, par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai nelikumīgu izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 195.panta 1.daļu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Soda apmēru noteiks tiesa.
