Jubilejas sarīkojumi sāksies pulksten 11.00 ar gājienu no Brīvības pieminekļa uz bijušo LPSR Valsts drošības komitejas ēku (Stūra māju). Kopā ar Lidiju pie Brīvības pieminekļa ir solījusi būt arī premjerministre Laimdota Straujuma. Ejot garām Rīgas Apgabaltiesas ēkai, noliksim ziedus pie piemiņas plāksnes Gunāram Astram un viņa drosmīgajam "pēdējam vārdam", ko viņš pirms notiesāšanas teica LPSR Augstākajā tiesā 1983. gadā.
12.00 Stūra mājas pagalmā notiks saruna Latvija un kolaboracionisms, kurā piedalīsies Ritvars Jansons, Iveta Šimkus, Dagmāra Beitnere - Le Galla, Skaidrīte Lasmane un Pāvils Brūveris.
14.00 aizlūgsim Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas palika Sibīrijā, Krievijas stepēs, cietumos un nometnēs.
Sarīkojumi noslēgsies pulksten 18.00 ar koncertu Latvijas Nacionālajās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Koncertu vadīs Elita Kļaviņa, uzstāsies Vestards Šimkus, Elīna Šimkus, kamerkoris Matejs, dzejnieki Knuts Skujenieks un Māra Zālīte.
Ieeja visos sarīkojumos brīva.
Lidija Lasmane dzimusi 1925. gada 28. jūlijā Apriķu pagastā. Viņas vārds Latvijā kļuvis par būtisku zīmi, apstiprinājumu tam, ka ir iespējama uzticība ideāliem visa mūža garumā. Vienlaikus viņas skaidrā un vienkāršā pozīcija atgādina par sirdsapziņas dimensiju cilvēkā. Lidijas skaidrais, viņas tēva iemācītais kredo apliecina precīzu vērtību hierarhiju pasaulē – vispirms Dievs, tad Latvija, pēc tam ģimene un tikai tad viss pārējais. Uzticība šīm pamatlietām lika L. Lasmanei kļūt par padomju režīma ieslodzīto, sirdsapziņas cietumnieci, disidenti un liecināt par patiesību vidē un apstākļos, kuros viņai bija lemts dzīvot.
PSRS režīma laikā Lidija Lasmane tika arestēta trīs reizes – 1946., 1970. un 1983. gadā. 1946. gadā – par nacionālo partizānu atbalstīšanu, 1970. gadā – par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, 1983. gadā – par pretpadomju aģitāciju un propagandu (aktīvi piedalījusies Gaismas akcijā). Kopumā apcietinājumā pavadīti 14 gadi. 1987. gadā L.Lasmane atteicās no PSRS pilsonības. No 1993. līdz 2000. gadam L. Lasmane strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kopš 1990. gada darbojās misijas "Pakāpieni" akcijā Dzīvība. 1994. gadā L. Lasmane apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču, protestējot pret nekonsekvenci tā piešķiršanā, atdeva apbalvojumu atpakaļ Ordeņa domei.
Vairāk:
Virtuālā izstāde par 1983. g. represijām Latvijā, L. Lasmanes-Doroņinas lieta: http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=204
Intervijas ar L. Lasmani:
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2012&month=8&article=8
http://www.laikmetazimes.lv/2012/07/16/lidija-lasmane-doronina-ja-vien-es-sekoju/
http://www.vissnotiek.lv/evas-saruna-ar-lidiju-lasmani-doroninu/
Līga Strazda
Latvijas Okupācijas muzeja
sabiedrisko attiecību speciāliste
