DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. janvārī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra
4
4

Izdos Gunāra Astras pēdējo vārdu piecās valodās

Grāmata “Gunārs Astra. Pēdējais vārds”

Gunāra Astras gada ietvarā izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju laiž klajā grāmatu, kas veltīta slavenākajai Gunāra Astras runai – viņa pēdējam vārdam 1983. gada 15. decembrī Latvijas PSR Augstākajā tiesā. Atvēršanas pasākums notiks 6. janvārī, pulksten 16.00 un to būs iespējams vērot arī tiešraidē.

G. Astras gada atzīmēšanu aizsāka viņa 90. dzimšanas dienas piemiņas pasākums – 2021. gada 22. oktobrī –, bet noslēgs 91. dzimšanas dienas atcere 2022. gada 22. oktobrī. Grāmata tiks atvērta simboliskā datumā – Zvaigznes  (latīniski – ‘astra’ ) dienā 6. janvārī.

Grāmata ir piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un krievu. Tā ilustrēta ar Latvijas Okupācijas muzeja un Leona Astras arhīvu fotoattēliem no G. Astras un viņa ģimenes, attēlojot G. Astru dažādos dzīves posmos.

Izdevumā publicēta īsa G. Astras biogrāfija, vēsturiskais komentārs un G. Astras runa ar paskaidrojumiem, kuru autors ir Dr. hist. Gints Apals. Grāmatas ievadvārdu autors ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra un viņa domubiedri nacionālajā pretošanās kustībā ar gara un patiesības spēku cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gunāra Astras pēdējais vārds bija drosmīga un tieša apsūdzība PSRS okupācijas režīmam. Vienlaikus tas bija aicinājums latviešu tautai, iedrošinājums pretoties, atmaskot okupācijas varas melus, nesadarboties ar to. 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Gunāra Astras pēdējais vārds ir jāatzīst par vienu no nozīmīgākajiem Trešās Atmodas notikumiem, kurā publiski tika atmaskoti okupācijas varas noziegumi, aizstāvēta latviešu nācijas negrozāmā valstsgriba un apliecināta tiesiskā pēctecība vairākus gadus pirms Trešās Atmodas.”

Grāmatas tekstu angļu valodā tulkojis Kārlis Roberts Freibergs, vācu valodā – Mārcis Gobiņš, franču valodā – Nicolas Auzanneau, krievu valodā – Olga Judina. Tās dizainu veidojis Ints Vikmanis. Grāmatas idejas autors un projekta vadītājs – Arnis Šablovskis. Grāmatas tulkojums dāvā iespēju apjaust, kādēļ G.Astra un viņa paveiktais ir tik nozīmīgs latviešu tautai un Latvijas valsts identitātei arī starptautiskā kontekstā.  

Gunāra Astras gada ietvaros Rīgas centrā pašreiz tiek veidots arī tēlnieka Gļeba Panteļejeva piemineklis veltīts G. Astram, kuru atklās janvāra barikāžu dienās.

Grāmata šonedēļ būs pieejama "Latvijas Vēstneša" grāmatnīcā: lv.lv/gramatas.

Atvēršanas pasākuma tiešraide interesentiem ir pieejama tiešsaistē “Latvijas Vēstneša” un Latvijas Okupācijas muzeja Facebook un Youtube kontos, kā arī LV portālā (lvportals.lv).

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU