DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. septembrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijas Okupācijas muzejā atzīmēs mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas dienu

Otrdien, 2021. gada 7. septembrī Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1 notiks latviešu mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Tajā tiks prezentēts jaunākais muzeja sagatavotais izdevums ‘’Mākslinieks Kurts Fridrihsons un ‘’franču grupa’’’’, kas ir pirmā burtnīca Latvijas Okupācijas muzeja projektā ‘’XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietās’’.

Vēsturnieka un mākslas zinātnieka Riharda Pētersona un mākslas zinātnieces Kristīnes Čakstiņas sagatavotajā izdevumā ‘’Mākslinieks Kurts Fridrihsons un ‘’franču grupa’’’’ katrai no notiesātajām 13 “franču grupas” personām veltīta atsevišķa sadaļa, ko papildina fotogrāfijas, zīmējumi un dokumenti.

Tā sauktā “franču grupa” bija Latvijas inteliģences domubiedru kopa, kuru 20. gs. četrdesmito gadu beigās vienoja mīlestība uz Franciju un franču kultūru. Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, literāts, grāmatu, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs Kurts Fridrihsons (1911-1991) bija viens no “franču grupas” iedvesmotājiem un iniciatoriem. 1951. gada janvārī grupas dalībniekus Kurtu Fridrihsonu, Elzu Stērsti, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Alfrēdu un Eleonoru Sausnes, Skaidrīti Sirsoni par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījumā Sibīrijas nometnēs.

K. Fridrihsons pēc aresta 1951. gada 3. janvārī pusgadu tika pratināts Stūra mājā un notiesāts uz 25 gadiem ieslodzījumā. Laikā no 1951. līdz 1956. gadam K. Fridrihsons atradās vairākās nometnēs, no kurām centrālā bija Omskas apgabala Kamišlagā. Gulaga barakās tapa portreti, ceļojuma vīzijas un fantāzijas rosinātas ainas. Kurts Fridrihsons intervijā mākslas zinātniecei Tatjanai Sutai: “Man no Gulaga ir kādi 2000 zīmējumi. Pēc Staļina nāves man atsūtīja papīru un akvareļu krāsas, un es strādāju (zīmēju) pēc darba un svētdienās. Pa vienu svētdienu kādus 40 akvareļus uztaisīju, (..) arī bezgala daudz portretu, lai (ieslodzītie) var aizsūtīt uz māju. Tā bija unikāla sabiedrība.”. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas ap 15000 K. Fridrihsona GULAGā darinātie zīmējumi.

Izdevums tapis sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta”, to finansē Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un privāts ziedojums.

Pasākumā Latvijas Okupācijas muzejā 7. septembrī plkst. 16.00 aicināti piedalīties mediju pārstāvji, iepriekš piesakoties e-pastā pr.okupacijasmuzejs@omf.lv. Pasākumā būs iespēja apskatīt nelielu daļu K. Fridrihsona akvareļu oriģinālus, kas glabās muzeja krājumā. Ieeja ar derīgu COVID-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU