Tieši pirms 20 gadiem notika Askolda Saulīša dokumentālās filmas “Svētku anatomija” pirmizrāde. Režisors, vienlaikus būdams arī šī kinodarba producents, scenārija un montāžas autors, 2004. gadā ar kameru izsekoja 18. novembra valsts proklamēšanas dienas svinību sagatavošanai, ieskatoties gan slavenajā Mārtiņa Rītiņa restorānā, gan Latvijas Nacionālajā teātrī un Rīgas Latviešu biedrībā, gan Rīgas Dzemdību namā, gan fiksējot NBS militārās parādes mēģinājumus un iemūžinot arī pirmssvētku gaisotni Rīgas ielās. Filma izteiksmīgi vēsta par tā laika Latvijas valstssvētku kultūru, sabiedrību un politisko eliti, un neviļus liek domāt par to, kas mūsos pašos un valstī mainījies, kas palicis nemainīgs.
Publicitātes attēls.
Filmu “Svētku anatomija” muzejs piedāvā skatīties kopā ar tās “pavāriem” jeb veidotājiem. Iecerēts, ka filmas rādīšanas gaitā kinoļaudis to komentēs un stāstīs gan par filmas uzņemšanu, gan par Askoldu Saulīti, kuru uzskata par vienu no ievērojamākajiem kinodokumentālistiem atjaunotajā Latvijā. Arī viņa filmas “Atmodas antoloģija” un “Baltijas ceļš” ir vērtīgi vēstures avoti nesenās pagātnes pētniekiem.
Muzejs aicina apmeklētājus līdzi ņemt groziņu ar cienastu. Pēc filmas Askoldu Saulīti pieminēs sarunās un atmiņu stāstījumos pie kafijas tases.
Pasākums tiks filmēts un translēts LNVM Tautas frontes muzeja Facebook lapā.
Par Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM)
LNVM ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
