Sākas priekšvēlēšanu periods pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. LV portāls skaidro būtiskāko par aģitācijas kārtību, kas šoreiz papildināta ar jauniem nosacījumiem.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods – 120 dienu laika posms pirms šogad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām – sāksies 8. februārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai, 7. jūnijam.
Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ir nodrošināt iespēju sabiedrībai pirms vēlēšanām saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām.
Priekšvēlēšanu aģitācija parasti satur:
Vienlaikus, lai nodrošinātu kandidātiem vienlīdzīgas iespējas vēlētāju uzrunāšanā, ir noteikti priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi un aizliegumi, tostarp tādi, kas līdz šim vietvaru vēlēšanās nav tikuši piemēroti.
Pērn 7. novembrī stājās spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem noteikts: ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā tiek izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums (attēls, audio vai video saturs), tad tas ir skaidri un nepārprotami jānorāda.
Raksturīgākās mākslīgā intelekta izmantošanas manipulācijas ir saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portreta iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ierobežojums attiecas uz visa veida apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp internetā publicētiem reklāmas videoklipiem. Šis ierobežojums neattiecas uz tekstu rediģēšanu un veidošanu.
Līdztekus priekšvēlēšanu aģitācijai aizliegts lietot arī automatizētas sistēmas, izmantojot viltotus vai anonīmus sociālo mediju kontus. Ar sociālajiem medijiem tiek saprastas tehnoloģiskas platformas, kas ļauj veidot, publicēt un izplatīt informāciju publiskā saziņā, kā arī veidot kopienas un savstarpēji mijiedarboties uz šā satura pamata. Raksturīgākās automatizētu sistēmu izmantošanas pazīmes ir vairāki anonīmi veidoti sociālo mediju konti, kas automatizētā veidā izplata aģitāciju par vai pret kādu deputāta kandidātu, skaidro KNAB.
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, paredzot, ka turpmāk priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotajos izdevumos un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā, vai lībiešu valodā.
Valsts valodas lietojuma prasība attiecas tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un tās materiāliem. Aģitējot klātienē, deputāta amata kandidāti vēlētājus varēs uzrunāt arī citā valodā.
Par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu paredzēts brīdinājums vai naudas sods (fiziskajai personai – no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – no 500 līdz 7100 eiro).
Pērn 22. maijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem ieviesta kriminālatbildība par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojumus. Dziļviltojuma tehnoloģijas pamatā ir mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, ar kuru palīdzību tiek radīti reālistiski uztverami, taču viltoti attēli, audio un video materiāli.
Likums tagad nosaka: ja par politisko partiju, to apvienību vai deputāta kandidātu ar dziļviltojumu tehnoloģiju apzināti tikusi izgatavota vai izplatīta nepatiesa un diskreditējoša informācija un tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā, tad pārkāpējs tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Savukārt 2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri ievieš kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, lai diskreditētu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima. Arī par šādu pārkāpumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs.
Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Valsts valodas centrs (VVC). KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, tostarp sociālajos medijos, publiskajās vietās, kā arī preses izdevumos. Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio, bet VVC – valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.
|
IESTĀDES, KURĀM VAR ZIŅOT PAR PĀRKĀPUMIEM PRIEKŠVĒLĒŠANU AĢITĀCIJĀ KNAB – par aģitācijas pārkāpumiem preses izdevumos, publiskajās vietās un internetā. Ziņot var vairākos veidos, tostarp anonīmi:
VVC – par pārkāpumiem valodas lietojuma jomā:
NEPLP – par pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā:
|
