TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
26. septembrī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
1
23
1
23

Tiesāšanās izdevumi civilprocesā. Ar ko jārēķinās?

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Sniedzot prasību tiesā, gandrīz vienmēr ir jārēķinās ar izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi iedalāmi divos veidos – tiesas izdevumos, kas maksājami valsts ienākumos, un ar lietas vešanu saistītajos izdevumos, kurus maksā attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. LV portāls skaidro, kādi ir iespējamie tiesāšanās izdevumi civilprocesā.

īsumā
  • Tiesāšanās izdevumus iedala tiesas izdevumos un ar lietas vešanu saistītajos izdevumos.
  • Valsts nodevas apmēri ir noteikti Civilprocesa likumā. Tās apmērs var mainīties gan atkarībā no strīdu summas, gan ceļamās prasības rakstura.
  • Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā.
  • Lietas dalībnieku var atbrīvot no tiesas izdevumu nomaksas valsts ienākumos divos veidos – uz likuma pamata vai uz motivēta tiesas (tiesneša) lēmuma pamata.

Tiesāšanās izdevumi IR noteikti, lai daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, kā arī atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums, un mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības. Vispirms jānorāda, ar kādiem tiesu izdevumiem vispār var nākties rēķināties. Tajos ietilpst:

  • valsts nodeva,
  • kancelejas nodeva,
  • ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Šādus izdevumus nosaka Civilprocesa 33. pants.

Valsts nodeva – tiesas izdevumu veids

Jebkurā civillietā valsts nodeva ir viens no pamatmaksājumiem. Tās apmērs var mainīties gan atkarībā no strīdu summas, gan tiesā ceļamās prasības rakstura. Tas tāpēc, ka prasības var būt ļoti atšķirīgas – vienkāršākajā gadījumā prasījums var būt tikai par parāda piedziņu, komplicētākā – par darījumu apstrīdēšanu, tiesību atzīšanu, pienākumu uzlikšanu utt.

Turklāt atšķiras arī tas, kā tiek aprēķināta valsts nodeva. Valsts nodevas var būt gan vienkāršas, gan procentuālas, gan jauktas. Tas nozīmē, ka ir nodevas, kuru apjoms noteikts jau iepriekš, un tādas, ko rēķinās procentuāli no prasības summas. Precīzu valsts nodevas apmēru var noteikt tikai tad, kad ir skaidri formulēts prasības priekšmets un pamats, kas veido prasības saturu.

Piemēram, laulātais pāris vēlas šķirties, viņiem ir kopīgi bērni, par kuru dzīvesvietu savstarpēji vienoties nevar. Puses tiesā iesniedz prasību par laulības šķiršanu un prasību par atsevišķas aizgādības nodibināšanu un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. pantu valsts nodeva par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā valsts nodeva būs jau skaidri zināma pirms tiesāšanās – 142,29 eiro. Savukārt, lai noteiktu, pie kura vecāka bērns dzīvos un kādas būs saskarsmes tiesības, būs jāmaksā valsts nodeva 71,14 eiro apmērā par katru prasījumu.

Savukārt prasības, kurām ir mantisks raksturs, piemēram, lietās par parādu piedziņu, nekustamā īpašuma tiesībām utt., kas novērtējams naudas summā, piemēro proporcionālo nodevu, kur valsts nodeva ir atkarīga no tā, kāda ir prasības summa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34. pantam valsts nodevu aprēķina šādi:

  • līdz 2134 eiro, — 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 eiro (šeit ietilpst arī maza apmēra prasība),
  • no 2135 eiro līdz 7114 eiro, — 320,10 eiro plus 4% no prasības summas, kas pārsniedz 2134 eiro,
  • no 7115 eiro līdz 28 457 eiro, — 519,30 eiro plus 3,2% no prasības summas, kas pārsniedz 7114 eiro,
  • no 28 458 eiro līdz 142 287 eiro, — 1202,28 eiro plus 1,6% no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 eiro,
  • no 142 288 eiro līdz 711 435 eiro, — 3023,56 eiro plus 1% no prasības summas, kas pārsniedz 142 287 eiro,
  • vairāk par 711 435 eiro, — 8715,04 eiro plus 0,6% no prasības summas, kas pārsniedz 711 435 eiro.

Tātad, kad prasījumi tiesai noformulēti, var aprēķināt maksājamās valsts nodevas apmēru, kuras aprēķināšanas mehānisms noteikts Civilprocesa likuma 34. un 35. pantā.

Kancelejas nodeva

Papildus jārēķinās ar kancelejas nodevu izmaksām. Tas ir īpašs valsts nodevas veids, kas jāmaksā pirms attiecīgā pakalpojuma izdarīšanas.1 Kancelejas nodevu apmērus nosaka Civilprocesa likuma 38. pants:

  • par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu — 7 euro;
  • par izziņas izsniegšanu — 3 euro;
  • par izpildu raksta dublikāta izdošanu — 15 euro;
  • par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, — 5 euro;
  • par liecinieku uzaicināšanu — 5 euro par katru personu.

Jāņem vērā, ka nodevu apmērs var mainīties. Nodevu kalkulators pieejams šeit.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Atkarībā no vajadzības var nākties maksāt arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Tie jāmaksā tam lietas dalībniekam, kas lūdz šīs procesuālās darbības veikt. Tie rodas gadījumā, ja tiesas procesā nākas pieaicināt lieciniekus un ekspertus. Piemēram, strīdos par patērētāju tiesībām var būt nepieciešams eksperta slēdziens.

Šos izdevumus aprēķina atbilstoši MK noteikumiem Nr. 983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība."

Piemēram, lieciniekam un ekspertam, kuru tiesa izsauc civillietā, ir tiesības saņemt atlīdzību par nokļūšanu līdz tiesas sēdei, izvēloties ekonomiski izdevīgāko veidu, kā arī par naktsmītni, ja tiesas sēde ilgst divas vai vairākas dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītajos izdevumos ietilpst arī tulkošanas izdevumi un izdevumi, kas būs jāmaksā saistībā ar tiesas pavēstu, prasības pieteikuma norakstu un citu dokumentu piegādi, izdevumi par sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma var izsludināt tā meklēšanu, ko uzdod policijas iestādēm. Pēc lietas izskatīšanas šos izdevumus piespriedīs no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Kur jāmaksā tiesu izdevumi?

Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā. Jāņem vērā, ka tie jāmaksā pirms tiesas pakalpojuma saņemšanas. Valsts nodeva jāsamaksā pirms pieteikuma vai cita dokumenta, vai tulkojama iesniegšanas vai tā saņemšanas tiesā. Savukārt kancelejas nodevu maksā pirms pakalpojuma saņemšanas. Informācija par kontiem, kuros iemaksājama valsts nodeva, kancelejas nodeva vai ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, atrodama šeit.

Tāpat tiesu izdevumu aprēķināšanai var būt noderīgs tiesu nodevu kalkulators.

Jāņem vērā, ka par lēmumu jautājumā, kas saistīts ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību persona, uz kuru lēmums attiecas.

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi

Ja, piemēram, valsts nodeva ir pastāvīgi noteikta Civilprocesa likumā, tad ir izdevumi, ar kuriem jārēķinās, tomēr tie nav atkarīgi no valsts noteikta cenrāža, bet gan no tirgus cenām. Piemēram, var būt nepieciešams apmaksāt transportu, lai nokļūtu uz tiesas sēdēm, un šeit izmaksas var atšķirties atkarībā no pakalpojuma veida un sniedzēja. Tie tiek definēti kā ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Tāpat šajā kategorijā ietilpst izdevumi par advokāta pakalpojumiem, izdevumiem pierādījumu savākšanai, izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē un izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Turklāt jāņem vērā, ka izdevumi par lietas vešanu var būt arī atkarīgi no lietas dalībnieku brīvas gribas, piemēram, var izvēlēties vai neizvēlēties advokāta pakalpojumus lietas vešanā.2

Tiesāšanās izdevumu atvieglojumi

Civilprocesa likums paredz atbrīvojumu no tiesas izdevumiem jeb valsts nodevas, kancelejas nodevas un ar lietas skatīšanu saistītajiem izdevumiem. Lietas dalībnieku var atbrīvot no tiesas izdevumu nomaksas valsts ienākumos divos veidos:

  • uz likuma pamata;
  • uz motivēta tiesas (tiesneša) lēmuma pamata.

Piemēram, lietas dalībnieks, pamatojoties uz savu mantisko stāvokli un iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to, var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem. Lūgums jāiesniedz vienlaikus ar prasības pieteikumu. Tiesa vai tiesnesis izskata lūgumu, novērtē lūdzēja mantisko stāvokli un var lemt par pilnīgi un daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem valsts ienākumos.

Šāda iespēja ir paredzēta tikai izņēmuma gadījumos, kad tiešām tiek konstatēti tādi apstākļi, kas liecina, ka konkrētās fiziskās personas mantiskais stāvoklis neļauj tai īstenot tiesības uz tiesu likumā noteiktā valsts nodevas lieluma dēļ. Ja personai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, šīs ziņas ir jāsniedz tiesai, norādot, ka pašvaldība pirms attiecīgā statusa piešķiršanas ir vispusīgi izvērtējusi personas mantisko stāvokli.

Tomēr ir arī noteiktas lietas, kurās prasītājus no tiesas izdevumiem atbrīvo. Piemēram, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti.

Pilns atbrīvojumu saraksts pieejams Civilprocesa likuma 43. pantā.

No tiesas izdevumu samaksas atbrīvo arī personas, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Tāpat pamats atbrīvojumam ir gadījumi, kad citas personas interesēs tiesā griezies prokurors, valsts, pašvaldība u.c. iestādes, tad no izdevumu atlīdzināšanas ir atbrīvota arī tā persona, kuras interesēs darbojas norādītā institūcija.

Pastāv arī iespēja tiesas izdevumu samaksu atlikt. Civilprocesa likuma 43.panta piektajā daļā ir noteikts, ka prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Bez visa iepriekšminētā var būt situācijas, kad no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvotas abas puses. Tādos gadījumos tiesas izdevumus uzņemas valsts.
 

1 Civilprocesa likuma komentāri I daļa (1.–28. nodaļa), Autoru kolektīvs Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 141. lpp.

2 Civilprocesa likuma komentāri I daļa (1.-28. nodaļa), Autoru kolektīvs Prof. k. Torgāna zinātniskajā redakcijā, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 125.lpp.

Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI