TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
25. oktobrī, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
6
6

Tiesas izdevumu atlīdzināšana civilprocesā

FOTO: Freepik

Tiesāšanās nav lēta, tāpēc tai pusei, kuras labā taisīts spriedums, ir tiesības atgūt savus samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā arī atgūt daļu no izdevumiem, kas maksāti par advokāta pakalpojumiem. Skaidrojumā lasiet, kā notiek tiesas izdevumu atlīdzināšana civilprocesā.
īsumā
  • Kad tiesa ir lēmusi par labu vienai vai otrai pusei, tad no zaudējušās puses tiesa piespriež tos tiesas izdevumus, ko maksājusi puse, kuras labā taisīts spriedums.
  • Tiesas izdevumi jāatlīdzina tādā apmērā, kādā ir apmierināta prasība.
  • Atlīdzināt var ne tikai tiesas izdevumus, bet arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
  • Ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzina atbilstoši apmēriem, kas noteikti normatīvajos aktos.
  • Tiesas izdevumu atlīdzināšanai lietas dalībniekiem nav jāizrāda īpašs lūgums.

Uzsākot tiesāšanos, ir jārēķinās ar divu veidu tiesāšanās izdevumiem – tiesas izdevumiem, kuros ir Civilprocesa likuma noteiktā tiesas nodeva, kancelejas nodeva, un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, kā arī ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem, kuros iekļauti advokāta izdevumi u. c. Par to vairāk var izlasīt skaidrojumā "Tiesāšanās izdevumi civilprocesā. Ar ko jārēķinās?".

Savukārt, kad tiesa ir lēmusi par labu vienai vai otrai pusei, tad tiesa no zaudējušās puses piespriež tos tiesas izdevumus, ko maksājusi puse, kuras labā taisīts spriedums. To nosaka Civilprocesa likuma 41. pants. Zaudējušajai pusei izdevumi ir atlīdzina, jo tā atzīstama par tādu, kas nepamatoti izvairījusies no citas personas tiesību ievērošanas un izraisījusi nepieciešamību griezties tiesā, kā arī šādus tēriņus vispār veikt.1

Tiesas izdevumi jāatlīdzina, arī, ja otra puse bijusi atbrīvota

Tiesas izdevumi jāatlīdzina tādā apmērā, kādā ir apmierināta prasība. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Iespējams gadījums, kad atbildētājs labprātīgi apmierina prasību uzreiz pēc tās iesniegšanas un tiesas spriedums nav jāgaida. Arī tad prasītājs var lūgt tiesu piespriest no atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus. To paredz Civilprocesa likuma 41. pants.

Savukārt, ja prasītājs pārdomā un no savas prasības atsakās, viņa pienākums ir atlīdzināt tos zaudējumus no tiesas izdevumiem, kas radušies atbildētājam.

Vēl ir iespējami gadījumi, kad prasītājs, kā arī dažkārt atbildētājs ir bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Piemēram, iesniedzot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Tāpat lietas dalībnieku var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no izdevumiem, pamatojoties uz viņa mantisko stāvokli, ko var lemt tiesa.

Taču neatkarīgi no tā, vai, piemēram, prasītājs ir bijis atbrīvots no tiesas izdevumiem, sev nelabvēlīga sprieduma gadījumā atbildētājam tie jāatlīdzina tik un tā, un tie ir piespriežami valsts ienākumos, līdzīgi kā to darītu, ja tie būtu jāatlīdzina prasītājam.

Atlīdzina arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus

Atlīdzināt var ne tikai tiesas izdevumus, bet arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Piemēram, tie ir izdevumi, kas jāmaksā par advokāta palīdzību, tulka pakalpojumu izmantošanu, kā arī ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi.

Piemēram, tiesāšanās gaitā prasītājs ir izmantojis advokāta pakalpojumus. Tādā gadījumā par atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.

Jāņem vērā, ka ar lietas vešanu radušos izdevumus atlīdzina gan tādā gadījumā, ja prasību apmierina pilnīgi, gan tad, ja to dara daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Savukārt, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Ja tiesas spriedums pusei nav bijis labvēlīgs, tad to nevarēs atbrīvot no šo izdevumu atlīdzināšanas. Vienīgais izņēmums ir puse, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ja puse, no kuras tā būtu jāpiedzen, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.

Ar lietas vešanu radušos izdevumus atlīdzina ierobežotā apmērā

Ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzina atbilstoši apmēriem, kas noteikti normatīvajos aktos, piemēram, Civilprocesa likuma 44. pantā. Tā kā neviens normatīvais akts nenosaka, piemēram, zvērinātu advokātu takses, tad likumdevējs civilprocesā ir noteicis ierobežojumus.2

Vienlaikus tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Piemēram, izdevumi advokātu palīdzības samaksai ir jāatlīdzina atbilstoši prasības summas apmēram. Ja prasībai nav mantiska rakstura, atlīdzināmie izdevumi par advokāta palīdzību ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 eiro, vai arī, ja tiesa atzinusi lietu par sarežģītu – ne vairāk par 4275 eiro.

Savukārt, ja lietai ir mantisks raksturs, tad atlīdzināšanas apjomu aprēķina atbilstoši prasības summai:

  • Ja prasības summa nepārsniedz 8500 eiro, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas;
  • summa ir no 8501 eiro līdz 57 000 eiro, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 eiro;
  • prasības summa pārsniedz 57 001 eiro, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Jāņem vērā – ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50% no noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Savukārt ceļa izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu, tulka izdevumiem u. c., atlīdzina atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām likmēm MK noteikumos Nr. 346 "Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā" vai izdevumu faktiskajā apmērā. Tomēr jāņem vērā, ka tiesa var atteikt atlīdzināt tulka izdevumus, ja puse, kurai par labu piespriežami šie izdevumi, pārvalda tiesvedības valodu.

Kā notiek tiesāšanās izdevumu piedziņa?

Tiesas izdevumu atlīdzināšanai lietas dalībniekiem nav jāizrāda īpašs lūgums. Nolēmuma rezolutatīvajā daļā tiesa norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā izdevumi, ja tie netiek labprātīgi samaksāti, un tos piedzen tiesas spriedumu izpildei noteiktā kārtībā.

Taisot spriedumu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties, skaidro Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks. Piemēram, spriedumos par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai par darba samaksas piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 541. panta pirmo un otro daļu izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, tiesa izraksta izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

Ja puse, kurai jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi, neievēro labprātīgas izpildes termiņu, tad pusei, "kura vēlas savu naudu saņemt atpakaļ", ir jādodas pie tiesu izpildītāja ar tiesu izpildu rakstu. To var izdarīt 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

Iespēja saņemt atpakaļ valsts nodevu – atsevišķos gadījumos

Ir arī gadījumi, kad prasītājs var saņemt iemaksāto valsts nodevu atpakaļ. Civilprocesa likuma 37. pants paredz, ka valsts nodevu no valsts budžeta līdzekļiem atmaksā uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata un tas var notikt vairākos gadījumos. Piemēram, ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums. Tāpat naudu var atgūt arī tad, ja tiesa atsakās pieteikumu pieņemt vai tiesvedība tiek izbeigta ar pamatu, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai u. c.

Savukārt daļu no iemaksātās nodevas var atgūt šādos gadījumos:

  • ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu – 50% apmērā no iemaksātās valsts nodevas;
  • ja tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.8 panta septīto daļu atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību, – 50% apmērā no iemaksātās valsts nodevas;
  • ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu, – 50% apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

Civilprocesa likums neparedz tiesas vai tiesneša pienākumu papildus informēt personu par tās iemaksāto tiesāšanās izdevumu pārmaksu, ciktāl tas netiek veikts, pieņemot Civilprocesa likuma 37. panta trešajā daļā noteikto lēmumu.

Tamdēļ ar pieteikumu tiesā jāgriežas personai pašai. To var izdarīt triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.
 


1Civilprocesa likuma komentāri, I daļa (1.–28. nodaļa), autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 146. lpp.

2Civilprocesa likuma komentāri, I daļa (1.–28. nodaļa), autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 167. lpp.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU