VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Sarmis Mikuda
sadarbībā ar Eiropas pieaugušo izglītības e-platformu “EPALE”
03. jūnijā, 2023
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Uzņēmējdarbība
7
7

Cilvēks ir resurss, kurā jāiegulda

LV portālam: INESE BERGA, LETERA izpilddirektore, GUNTA BIRZE, LETERA projektu vadītāja
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

No 2016. gada vienpadsmit tautsaimniecības nozaru darba devēju apvienības ir iesaistījušās Eiropas struktūrfondu programmas “Izaugsme un nodarbinātība” mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” pasākumā “Atbalsts nodarbināto apmācībām”. Tā ietvaros uzņēmumiem tiek sniegts atbalsts nodarbināto personu apmācību organizēšanai, lai tos nodrošinātu ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu. Par to, kā veicies ar projekta īstenošanu, pieredzē dalās Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izpilddirektore INESE BERGA un projektu vadītāja GUNTA BIRZE.

īsumā
  • Protams, Latvijas mācību iestāžu piedāvājumi ir finansiāli izdevīgāki, bet tie bieži vien atpaliek kvalitātes – jo īpaši jaunāko inovatīvo risinājumu – ziņā. Iegūt pasaulē labāko, progresīvāko, aktuālāko pieredzi šīs nozares uzņēmumiem starptautiskās konkurences apstākļos ir gandrīz vai “dzīvības un nāves” jautājums.
  • LETERA palīdz uzņēmumiem tikt pie tādām mācībām, kādas tiem nepieciešamas. Darbinieki, kas piedalās apmācībās, saņem pilnu darba samaksu arī par mācībās pavadīto laiku. Ja apmācības notiek uz vietas uzņēmumos, tad tiek segti arī infrastruktūras izdevumi.
  • Lielākā uzņēmumu interese ir par specializētajām ražošanas apmācībām: elektronikas nozarē pieņemtā starptautiskā IPC standarta lodēšanas kursiem, dažādām IT jomas apmācībām, tostarp datu analīzi, IT projektu vadību, programmēšanu (“Qlik Sense”, “Oracle Database”, “Python”, “Zabbix”, “Kubernetes”, “MikroTik” u. tml.), kā arī efektīvas ražošanas kursiem – “Agile”.
  • Ja gribam, lai tautsaimniecība transformētos, lai mēs pārorientētos uz augstākas pievienotās vērtības produktiem, lai eksportētu un konkurētu pasaulē, lai procesus digitalizētu, ir vajadzīgas zināšanas un kompetences, turklāt – zināšanas konkrētos virzienos.

 

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) administrē projektu “Elektronikas, optikas, elektrotehnikas un telekomunikācijas uzņēmumu darbinieku prasmju pilnveidošana”.

Informācija LETERA tīmekļa vietnē liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 2,5 miljoni eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts ir vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, valsts budžeta ieguldījums – gandrīz 79 tūkstoši eiro. Mācību izmaksu segšanā piedalās arī uzņēmumi: 30–70% apmērā (atkarībā no uzņēmuma lieluma). Turklāt darbinieki par mācībās pavadīto laiku saņem pilnu darba samaksu. Ja apmācības notiek uz vietas uzņēmumos, tad tiek segti arī infrastruktūras izdevumi.

Tā kā apmācības ir finansiāli ietilpīgas, atbalsts to nodrošināšanai nozares uzņēmumiem ir ļoti svarīgs. Piesaistot kvalificētus ārvalstu speciālistus, viena darbinieka mācību izmaksas vidēji sasniedz divus trīs tūkstošus eiro. Bet, ņemot vērā, ka mācības administrē nozares asociācija, nokomplektējot grupu no vairāku uzņēmumu darbiniekiem, izmaksas var samazināt.

Protams, Latvijas mācību iestāžu piedāvājumi ir finansiāli izdevīgāki, bet tie bieži vien atpaliek kvalitātes – jo īpaši jaunāko inovatīvo risinājumu – ziņā.

Iegūt pasaulē labāko, progresīvāko, aktuālāko pieredzi šīs nozares uzņēmumiem starptautiskās konkurences apstākļos ir gandrīz vai “dzīvības un nāves” jautājums, jo absolūti lielākā daļa to saražotās produkcijas tiek eksportēta, atzīst LETERA pārstāves.

Šogad projekts un līdz ar to finansiālais atbalsts uzņēmumiem beigsies. Kādas ir nozares iespējas īstenot mācību programmas bez šāda atbalsta, pašu spēkiem?

LETERA izpilddirektore Inese Berga:

Mūsu nozare ir augsto tehnoloģiju nozare, kurā konkurence notiek globālā līmenī. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir globāli jākonkurē gan ar zināšanām, gan produktivitāti, gan kvalitāti. Atbalsta nauda ievērojami palīdz uzņēmumiem.

Pateicoties piesaistītajiem līdzekļiem, mēs varam iegūt pasaules līmeņa kompetences, ko uzņēmumi paši lielākoties nevar atļauties.

Bažījamies, ka mūsu mācību projektā varētu būt pārrāvums, jo pagaidām neesam redzējuši neko, kas liecinātu par tā turpināšanos. Uzņēmumiem apmācības ir vajadzīgas, un svarīgi, lai viņi tās saņemtu nevis tad, kad būs pietiekami daudz naudas, bet gan tad, kad viņiem tas ir visvairāk vajadzīgs.

Kopumā ar mācību vajadzību apmierināšanu uzņēmumi var tikt galā arī saviem spēkiem, bet tam vajadzīgs ilgāks laika posms. Esam apzinājuši dažādus iespējamos risinājumus. Tukša vieta nekad nepaliks.

LETERA projektu vadītāja Gunta Birze:

Piemēram, uzņēmuma darbinieki mācījās projektu un produktu izstrādes vadības pieejas “Agile” procesu ieviešanu ražošanā.

Viņi piedalījās mācībās, kuras vadīja pasniedzējs – viens no TOP 50 pasaulē.

Vispirms uzņēmums apmācīja astoņus darbiniekus, izvērtēja mācību rezultātus un tad apmācīja vēl 14 darbiniekus. Saviem spēkiem vien, es domāju, to nevarētu īstenot.

Ir arī uzskatāmi piemēri par uzņēmumu pašiesaisti. Ir nosacījums, ka viens cilvēks par projekta līdzekļiem vienu un to pašu mācību kursu drīkst mācīties tikai vienu reizi. Taču tehnoloģijas mūsu nozarē bieži vien mainās ārkārtīgi strauji, tādēļ iegūtās zināšanas par konkrēto tēmu nākas atjaunināt. Tad nu darbinieks par uzņēmuma līdzekļiem zināšanas mācību kursā papildināja vēlreiz.

Mācību saturs pilnībā pielāgots uzņēmumu vajadzībām

Pieaugušo izglītībā mācību grupas tiek komplektētas dažādi. Sākot ar pilnīgi brīvu paša interesenta izvēli un beidzot ar striktiem ierobežojumiem dalībai mācībās. Ievērojami atšķiras arī mācību satura piedāvājumi: no gatava satura “pārdošanas pircējiem” līdz ievērojamai mācību dalībnieku iesaistei satura modificēšanā vai pat tā izstrādāšanā. LETERA administrēto mācību satura veidošanā noteicēji ir uzņēmumi.

Avots: LETERA.

Ja pareizi saprotu, tad gan mācību tematikas, satura, gan – lielā mērā – kursu īstenotāju izvēle ir atkarīga vienīgi no uzņēmumu vajadzībām. Vai arī asociācija, kurai ir plašāks, visu nozari aptverošs skatījums, iesaistās mācību pieprasījuma un piedāvājuma procesa sabalansēšanā?

Inese Berga:

Mēs, asociācija, esam tie, kas palīdz uzņēmumiem tikt pie tādām mācībām, kādas viņiem nepieciešamas. Mēs publiskojam informāciju par pieejamajām apmācību programmām. Gadās, ka uzņēmums sākumā lāga nezina, ko viņam vajadzētu.

Tiklīdz parādām savu piedāvājumu, izrādās, ka mācību vajadzību ir visai daudz. Tas jo īpaši raksturīgi ir plašāka profila apmācībām, jo savas specifiskās vajadzības uzņēmumi apzinās labi.

Parādīt piedāvājumu visā tā spektrā – tas ir mūsu pienesums. Protams, mācību organizācija, birokrātiskās un tehniskās procedūras – tas viss ir mūsu pārziņā.  Priecājamies par uzņēmēju pausto atzinību, ka projekts ir ļoti labs, mācības ir efektīvas.

Avots: LETERA.

Kādas ir galvenās līdz šim īstenotās (arī līdz gada beigām plānotās) mācību jomas darbinieku profesionālās kvalifikācijas, darbam nepieciešamo kompetenču pilnveidei?

Gunta Birze:

Vislielākā interese ir par specializētajām ražošanas apmācībām:

  • elektronikas nozarē pieņemtā starptautiskā IPC standarta lodēšanas kursiem;
  • dažādām informācijas tehnoloģiju (IT) jomas apmācībām, t. sk. datu analīzi, IT projektu vadību, programmēšanu (“Qlik Sense”, “Oracle Database”, “Python”, “Zabbix”, “Kubernetes”, “MikroTik” u. tml.);
  • efektīvas ražošanas kursiem – “Agile” u. tml. projektu un biznesa vadības apmācībām.

Attīstoties tehnoloģijām, uzņēmumos tiek ieviestas jaunas programmatūras. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc jaunām apmācībām (piemēram, atvērtā pirmkoda sistēma “Kubernetes”, kas automatizē lietojumprogrammu izvietošanu, mērogošanu un pārvaldību).

Tā kā tagad daļa uzņēmumu darbinieku var strādāt attālināti un daļa klātienē, uzņēmumu un komandu vadītājiem radās nepieciešamība pēc zināšanām hibrīdkomandas vadīšanā, lai varētu kvalitatīvi iesaistīt, motivēt un virzīt uz attīstību visus darbiniekus.

Mainās arī pieejas darbu organizēšanā. Tā, piemēram, pirms pāris gadiem bija populāras LEAN apmācības, kas galvenokārt orientētas uz laika resursu samazināšanu ražošanā, piegādātāju un klientu attiecībās, savukārt tagad vairāk pieprasītas ir “Agile” metožu izmantošanas apmācības.

Avots: LETERA (dati līdz 28.04.2023.).

Mācību programmas sadarbībā ar izglītības iestādēm

Asociācijas īstenotā apmācību projekta īstenošanā jūs sadarbojaties ar diezgan daudzām pieaugušo izglītības iestādēm. Kas ir aktīvākie sadarbības partneri mācību programmu īstenošanā visā projekta darbības laikā? Varbūt varat izveidot mācību iestāžu TOP 5?

Gunta Birze:

LETERA sadarbojas gan ar universitātēm, gan privātajiem mācību sniedzējiem no Latvijas un ārvalstīm. Kopumā sadarbība ir veiksmīga, uzņēmumi ar kursu kvalitāti ir apmierināti, un tikai dažos atsevišķos gadījumos dalībnieku vērtējums par kursu kvalitāti ir bijis zemāks. Mūsu tīmekļa vietnē ir publiskoti mācību kursi un mācību pasniedzēji, kuri komplektē grupas no vairāku uzņēmumu darbiniekiem. Vēl ir daudzi pasniedzēji, kas sadarbojas ar atsevišķiem uzņēmumiem un strādā ar mazām viena uzņēmuma grupām.

Nosaukt TOP 5 sadarbības partnerus ir grūti. Tas nenozīmē, ka mums nav tik daudz labu un veiksmīgu partneru. Tādi ir gan Latvijā, gan ārvalstīs. Daudzi no tiem darbojas specifiskās jomās, tādēļ arī sadarbība nav tik bieža un regulāra.

Drošāk būtu teikt, ka mums ir TOP 3 apmācību pasniedzēji:

1) PIEK International Education Centre (I.E.C.), BV (Nīderlande);

2) SIA Baltijas Datoru akadēmija;

3) SIA Komercizglītības centrs.

Vai pieaugušo izglītības piedāvājums atbilst darba tirgum

Raksturojot pieaugušo izglītības projektu īstenošanu, LETERA prezidents Normunds Bergs intervijā LV portālam uzsvēra, ka pieaugušo izglītības programmas vajadzētu vairāk organizēt sazobē ar nozares uzņēmumiem.

Darba tirgus pieprasījums, uz kuru atsaucas programmu veidotāji, ir ļoti abstrakts. Aptaujājot kādus uzņēmumus vai pašvaldības, iegūst milzīgu sarakstu. Pēc tam projektā izveido lielas grupas, no apmācību sniedzējiem iepērk iespējami lētāko pakalpojumu. Tas “strādā” no pakalpojuma pārdošanas puses, turpretī tautsaimniecībai vajag, lai reālā uzņēmumā pietiek konkrētu specialitāšu darbinieku. Protams, ir ļoti jauki lielam skaitam cilvēku neformālajā izglītībā noorganizēt, piemēram, dārzkopības kursus, turklāt valsts subsidētus, vai apmācīt kosmētikas speciālistus, bet jautājums – kādu sabiedrisku labumu, saimniecisku ieguvumu šīs zināšanas kopumā dod? No vienas puses, var teikt – nav nekā slikta, ka cilvēks mācās, papildina savas zināšanas, bet, no otras puses, vai tas ir efektīvākais veids tautsaimniecības pārstrukturizēšanai?

Mēģināsim paraudzīties ārpus nozares ietvariem. Jums kā pieredzējušiem darba vides vajadzībām atbilstošas pieaugušo izglītības īstenotājiem noteikti ir izveidojies savs priekšstats. Kā jūs vērtējat pieaugušo izglītību Latvijā kopumā? Cik lielā mērā piekrītat vai nepiekrītat šim N. Berga pirms divarpus gadiem teiktajam par pieaugušo izglītību?

Inese Berga:

Piedāvājums bieži vien nav tāds, kādu gribētos saņemt.

Mēs esam atmetuši cerības, ka darbinieku sagatavošanā mums kaut ko varētu dot bezdarbnieku apmācības.

Esam mēģinājuši piedāvāt savām vajadzībām atbilstošas programmas, bet cilvēki vienkārši nepiesakās. Tagad droši varam teikt: ir naivi domāt, ka inženierus vai tehniķus elektronikas uzņēmumiem var sagatavot no bezdarbnieku vidus. Šiem cilvēkiem jāmāca valodas, datorprasmes un citas lietas, kas palīdzētu viņiem atrast darbu.

Atšķirībā no LETERA piedāvājuma Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotās mācības izvēlas pats nodarbinātais un darba devējs tur nemaz nepiedalās.

Pie mums uz darba intervijām ir nākuši cilvēki ar augstāko izglītību, kas pat ar kalkulatoru nemāk izrēķināt, cik ir 20% no 200.

Nav jau nekas slikts, ja cilvēkam ir dārzs un viņš apgūst dārzkopības pamatus. Jautājums ir par mūsu visu kopīgo resursu izmantošanu – cik efektīvi nauda tiek izlietota.

Izglītības un zinātnes ministrija lepojas, ka jau 2022. gadā praktiski sasniegts Izglītības attīstības pamatnostādņu “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” rīcības plānā ierakstītais rādītājs – 2024. gadā sasniegt 10% pieaugušo 25–64 gadu vecumā, kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā. Plānots, ka līdz 2027. gadam jāsasniedz 12% īpatsvars, kas būšot kvalitatīvas un mūsdienīgas pieaugušo izglītības rezultāts.

Kvantitatīvie rādītāji, kas raksturo pieaugušo izglītībā iesaistīto personu skaitu un īpatsvaru, nepārprotami priecē. Bet vai tie ir vienīgie un atbilstošākie rādītāji, pēc kuriem varētu un vajadzētu vērtēt pieaugušo izglītību? Vairāk šķiet, ka LETERA un citu nozaru asociāciju īstenotajos projektos tas nav galvenais. Ja mēs salīdzinām divus kritērijus – skaitu un rezultativitāti, ar to saprotot atbilstību Latvijas attīstībai, tautsaimniecībai, – tad kuram kritērijam jūs dodat priekšroku?

Inese Berga:

Grūti raksturot tādu vidējo temperatūru valstī, jo mēs esam savā burbulī. Izkāpjot no tā, brīžiem ir pārsteigums, cik daudz ir iespēju. Ja cilvēkiem ir interese iegūt zināšanas, tad var daudz ko atrast. Jautājums, protams, ir par to, vai saņemsi to, ko vēlies.

Izglītība kā bizness ir “aizgājis” ļoti labi. Ar kvalitāti gan ir dažādi.

Ir jāorientējas uz rezultātu. Mēs, piemēram, gribam, lai būtu pietiekami daudz jauniešu, kas studē inženierzinātnes, bet to nav. Centralizēto eksāmenu fizikā ar rezultātu virs 60% nokārto nedaudz vairāk kā 200 skolēnu, bet augstskolās tiek piedāvāti trīsarpus tūkstoši inženierzinātņu studiju budžeta vietu.

Pēc gandrīz divdesmit gadus ilga asociācijas lobija Ministru kabinets beidzot izšķīrās par obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu eksāmena ieviešanu vidusskolās 2025./26. mācību gadā. Nācās pierādīt elementāras lietas.

Cilvēks ir resurss, kurā ir jāiegulda, un jāiegulda gudri. Daži apgalvo, ka ir labi tad, kad tu ēd, vienalga, ko, ka tikai esi paēdis. Cita lieta, kad tu esi veselīgi paēdis, kad tu nedari pāri savai veselībai, bet dari sev labu. Arī par mācībām man gribētos teikt līdzīgi. Ir labi, ka cilvēki mācās un kaut ko iemācās. Bet, ja mēs, sabiedrība, gribam, lai tautsaimniecība transformētos, lai mēs pārorientētos uz augstākas pievienotās vērtības produktiem, lai eksportētu un konkurētu pasaulē, lai procesus digitalizētu, tad ir vajadzīgas zināšanas un kompetences, turklāt – zināšanas konkrētos virzienos. Lai tā notiktu, cilvēki šajā virzienā arī ir jāmāca. Pretējā gadījumā nekā nebūs.

Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “Epale”.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI