VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
11. novembrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Vides aizsardzība
2
2

Kā neapdraudēt sevi un savvaļas dzīvniekus dabā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Freepik

Sociālajos medijos nesen tika izplatīts video, kurā bija redzama autovadītāja neiecietīga pakaļdzīšanās pusaugu lācim pa meža ceļu. Šis ir tikai viens no piemēriem, ar ko ikdienā saskaras dabas aizstāvji, secinot, ka nepārdomātas rīcības pamatā ir zināšanu trūkums. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes kampaņa “Neizdzēs dzīvību!” veicina izpratni, lai cilvēku nepareizas rīcības dēļ savvaļas dzīvnieki ne tikai neciestu, bet arī neapdraudētu sabiedrību, apdzīvotas vietas un publisko infrastruktūru. Pārvaldes eksperti atgādina piecus būtiskus ieteikumus, kurus katram ir vērts zināt un ievērot, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem dabā vai pilsētvidē.

Neaiztiec!

Cilvēkiem ir interese par savvaļas dzīvniekiem un to mazuļiem. Latvijā gandrīz puse (44%) aptaujāto iedzīvotāju ir sastapušies ar savvaļas dzīvniekiem, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes un SKDS veiktais sabiedriskās domas pētījums.

Sastapties ar savvaļas dzīvniekiem var daudzviet, sākot ar mežiem, pļavām un laukiem, līdz pat pilsētvidei. Tomēr apbrīnas mirklī ir jāatceras, ka tos nedrīkst traucēt vai aiztikt, jo neuzmanīga rīcība var izjaukt dabiskos apstākļus, kādi vajadzīgi pilnvērtīgiem un veselīgiem savvaļas dzīvniekiem, it īpaši to mazuļiem, kuriem ir trausla nervu sistēma.

Cilvēkam mēģinot iemūžināt, glaudīt, ņemt rokās savvaļas dzīvnieka mazuli, tam tiek radīts liels stress, un no bailēm var apstāties sirds.

Nereti šķietami pamests dzīvnieka mazulis patiesībā ir vecāku uzraudzīts, atstāts drošā vietā. Aiznesot to mājās, mēs nozogam mazuli gan vecākiem, gan savvaļai. Tam ir nepieciešama specifiska barība un gādība, kuru cilvēks nevar sniegt. Nepareiza aprūpe maina savvaļas dzīvnieka uzvedību un apdraud spēju izdzīvot. Līdz ar to cilvēka rokās nonākušie mazuļi bieži iet bojā vai izaug dabai nepiemēroti, jo bez cilvēka palīdzības vairs neprot pilnvērtīgi dzīvot dabā.

Izvairies sastapties!

Pārsvarā cilvēki baidās no plēsīgiem un liela auguma dzīvniekiem, piemēram, lāčiem, vilkiem, aļņiem un mežacūkām. Laimīgā kārtā ar minētajiem savvaļas iemītniekiem sastopamies diezgan reti, jo tie neuzturas apdzīvotās vietās un izvairās no cilvēku klātbūtnes.

Tomēr gadījumos, ja liels savvaļas dzīvnieks vai plēsējs tiek pamanīts pilsētvidē, izskatās apjucis un apdraud sevi vai apkārtējos cilvēkus, ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112.

Operatīvo dienestu speciālisti var palīdzēt tam atgriezties dabiskajos apstākļos.

Savvaļas dzīvniekiem ir labi attīstītas maņas, tādēļ tie gadiem var uzturēties noteiktā apvidū, cilvēku nemanīti un netraucēti. Lai izvairītos no sastapšanās ar savvaļas dzīvniekiem, piemēram, meža masīvos vai citās to mājvietās, būtu vēlams sarunāties ar līdzgājējiem, klusi dziedāt pie sevis vai radīt nelielus trokšņus. Izraisītās skaņas zvēram raidīs skaidru signālu bēgt, lai izvairītos no satikšanās ar cilvēku.

Neatstāj pārtikas produktus dabā!

Savvaļas dzīvnieki, tāpat kā cilvēki, labprāt izbauda mielastu jau pie uzklāta galda, nevis paši sarūpē barību. Tāpēc, dodoties dabā, ir ļoti svarīgi parūpēties, lai līdzpaņemtie, bet neapēstie produkti un to iepakojumi tiktu aiznesti atpakaļ.

Pārtikas produktus un to iepakojumus nedrīkst izmest dabā un nav ieteicams atstāt arī dabas taku maršrutos atrodamajās atkritumu urnās bez vāka.

Pretējā gadījumā savvaļas dzīvnieki pierod pie viegli iegūstamas barības, sāk regulāri uzturēties taku tuvumā, tādējādi sagādājot neērtības labiekārtotās teritorijas apmeklētājiem un piemēslojot teritoriju ar atkritumiem. Vienlaikus tas mudinās savvaļas dzīvniekus atkārtoti apmeklēt šo vietu, lai ar uzbāzīgu interesi meklētu barību pie cilvēkiem, kuri nebūs informēti par savvaļas dzīvnieka nodomu iegūt mielastu, nevis radīt apdraudējumu.

Pieskati mājdzīvniekus!

Ieraugot pilsētvidē ezi, zaķi vai vāveri, nav nekāda pamata uzskatīt, ka savvaļas dzīvnieks ir apmaldījies, tam vajadzīga palīdzība vai tas būtu jādzen prom. Cilvēku mājvietas šiem savvaļas dzīvniekiem ir parocīgas, bet risku piepildītas – auto trokšņi, kanalizācijas akas utt.

Savvaļas dzīvniekiem pilsētā ir arī daudz dažādu ienaidnieku, tostarp mājdzīvnieki, jo gan suņi, gan kaķi, instinktu vadīti, var uzbrukt un sakost savvaļas dzīvniekus.

Tādēļ pilsētvidē, it īpaši ārpus tās, saimniekam ir jānodrošina, ka viņa mīlulis vienmēr ir pie pavadas, īpašnieka redzeslokā un nespēj nodarīt pāri savvaļas dzīvniekiem.

Neizdzēs dzīvību!

Sastopot savvaļas dzīvnieku vai tā mazuli, kuram šķietami vajadzīga palīdzība, rodas daudz jautājumu. Ja nepieciešams padoms par radušos situāciju, sazinies ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, zvanot uz tālruņa numuru 27313200, un saņem konsultāciju par pareizu rīcību konkrētajā situācijā.

Nepieņem kļūdainu lēmumu! Neizdzēs dzīvību! Vairumā gadījumu palīdzība nav vajadzīga, un dzīvnieks jāatstāj savā vaļā.

Kampaņas “Neizdzēs dzīvību!” vizuālis.

Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas aizsardzības pārvaldes informatīvās kampaņas “Neizdzēs dzīvību!” mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un pareizu rīcību, sastopot dabā savvaļas dzīvnieku mazuļus. Kampaņu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Plašāka informācija pieejama: www.neizdzesdzivibu.lv.  

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI