Cīņa ar pandēmiju – ikviena atbildība. Kā Covid-19 ietekmē ikdienu Latvijas cietumos

Kas tiek darīts, lai ierobežotu Covid-19 izplatību cietumos? 

Ņemot vērā ieslodzījuma vietu infrastruktūru un ieslodzījuma izpildes, kā arī Covid-19 vīrusa delta varianta īpatnības, ieslodzījuma vietas ir paaugstināta riska zona straujai Covid-19 infekcijas izplatībai. Turklāt ieslodzītie pārsvarā ir sabiedrības daļa ar būtiski sliktāku veselības stāvokli, nekā tas ir sabiedrībā kopumā, un līdz ar to – uzņēmīgāka pret inficēšanos ar jebkuru infekcijas slimību.

Kopumā līdz 9. novembrim ieslodzījuma vietās starp ieslodzītajiem ir konstatēti vairāk nekā 100 inficēšanās gadījumu ar Covid-19. Aktīvo gadījumu skaits šobrīd ir 79. Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju valstī, lai maksimāli ierobežotu infekcijas iekļūšanu un izplatību cietumos, kur tā var izplatīties daudz straujāk nekā sabiedrībā kopumā, kā arī, lai neradītu papildslogu veselības aprūpes sistēmai, esam pieņēmuši stingrus ierobežojumus visās ieslodzījuma vietās.

Jāsaka, ka viens no lielākajiem inficēšanās riskiem ir trešo personu kustība uz ieslodzījuma vietām, tādēļ virkne ierobežojumu šobrīd ir attiecināti uz cietumu apmeklētājiem. No 2021. gada 20. oktobra līdz 15. novembrim visās ieslodzījuma vietās ir ierobežotas satikšanās, kā arī izglītības, resocializācijas, nodarbinātības un brīvā laika pavadīšanas pasākumi. Ir pārtraukta arī ieslodzīto laulību reģistrācija un Ģimenes dienu organizēšana.

Ieviestie ierobežojumi regulāri tiek vērtēti, ņemot vērā Covid-19 izplatību ieslodzījuma vietās un sabiedrībā kopumā, tostarp vakcinācijas aptveri ieslodzīto vidū. Saistībā ar to, ka joprojām ir augsti saslimstības rādītāji ar Covid-19 un valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, arī vispārējā epidemioloģiskā situācija nav droša, un ieslodzījuma vietās tiek konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, izvērtējot visus apstākļus un riskus, Ieslodzījuma vietu pārvaldē izdots rīkojums par ierobežojumu pagarināšanu līdz 30. novembrim.

Savukārt, izvērtējot ieslodzīto inficēšanās gadījumus, kontaktpersonu loku, saistītos riskus un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus, četrās ieslodzījuma vietās šobrīd ir izsludināta karantīna – Rīgas Centrālcietumā, Iļģuciema cietumā, Olaines cietumā un Valmieras cietumā. Šobrīd ir pieņemts lēmums Valmieras cietumā pagarināt karantīnu līdz 22. novembrim.

Kādi drošības pasākumi tiek veikti?

Katrs jaunais ieslodzītais pēc nonākšanas cietumā, neatkarīgi no pašsajūtas vai simptomiem, uz 14 dienām tiek ievietots karantīnā, lai pārliecinātos, ka šis cilvēks nav inficējies ar Covid-19. Savukārt cietumu darbiniekiem ik rītu, ierodoties darbā, tiek mērīta ķermeņa temperatūra, un, ja tā ir paaugstināta, darbinieks tiek sūtīts pie sava ģimenes ārsta. Protams, ikvienā ieslodzījuma vietā tiek ievērotas arī elementāras higiēnas prasības attiecībā uz dezinfekciju, masku lietošanu un telpu vēdināšanu, cik to pieļauj esošā infrastruktūra.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 78. punktu ieslodzījuma vietas teritorijā var atrasties tikai personas, izņemot ieslodzītos, kurām ir derīgs sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts. Jāpiebilst, ka šobrīd jau 94% nodarbināto ir pabeiguši vakcinācijas procesu, kas ir labs rādītājs. Jo ikviena atbildība ne tikai pašam pret savu veselību, bet arī pret apkārtējiem, ir būtisks faktors cīņā ar pandēmiju un Covid-19 izplatību.    

Uz ierobežojumu laiku ieslodzījuma vietās ir pārtraukta arī pienesumu pieņemšana.

Vai ieslodzītie vakcinējas? Cik pašlaik ir ieslodzīto, kuri ir vakcinēti pret Covid-19? 

Ieslodzīto personu vakcinācijas aptvere pieaug, un līdz šodienai, 10. novembrim, tā ir sasniegusi 57%. Protams, vakcīnu saņem tās ieslodzītās personas, kuras ir piekritušas vakcinācijai. Ieslodzīto vakcināciju veic ieslodzījuma vietu ārstniecības personāls.

Vai ieslodzītie tiek testēti? Kā tas notiek? Kas notiek, ja ieslodzītajam tiek konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts?

Visās ieslodzījuma vietās atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra norādījumiem tiek veikta ieslodzīto rutīnas testēšana, kontaktpersonu apzināšana un stingru epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošana.

Ieslodzītajiem tiek veikti SARS-CoV-2 vīrusa RNS siekalu testi. Ja tiek atklāts, ka ieslodzītais ir Covid-19 pozitīvs, tad tiek veikts deguna un rīkles SARS-CoV-2 vīrusa RNS tests.

Ieslodzītie ar Covid-19 infekciju bez simptomiem vai vieglu slimības gaitu tiek izolēti ieslodzījuma vietās atsevišķās karantīnas zonās. Savukārt uz Latvijas Cietumu slimnīcas izveidoto Covid-19 nodaļu Olaines cietumā tiek pārvesti ieslodzītie ar smagu vai vidēji smagu Covid-19 saslimšanas gaitu, kā arī Latvijas Cietumu slimnīcā, neatkarīgi no slimības gaitas un hroniskām slimībām, atrodas Covid-19 pozitīvi ieslodzītie, kuri konstatēti Olaines cietumā.

Jānorāda, ka inficēšanās gadījumi ar Covid-19 ieslodzīto vidū lielākoties tiek konstatēti rutīnas testēšanā. 90% gadījumu ieslodzīto saslimšana norit bez simptomiem, un tikai trim ieslodzītajiem tā noritēja vidēji smagi (ar plaušu bojājumiem). Šobrīd tādu ieslodzīto nav. 

Papildus norādāms, ka ieslodzītie ne vienmēr piekrīt veikt testu.

Savukārt slimnīcā mēs ievietojam arī Covid-19 pozitīvus ieslodzītos, kuriem ir arī citas papildu hroniskas saslimšanas. 

Kā strādā šī Covid-19 nodaļa Latvijas Cietumu slimnīcā?

Lai mazinātu slogu veselības aprūpes sistēmai, jau gadu Olainē, Latvijas Cietumu slimnīcā, ir izveidota atsevišķa nodaļa Covid-19 slimniekiem, lai viņus norobežotu no pārējiem pacientiem un nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanu. 2020. gada novembrī Covid-19 nodaļa uzsāka savu darbu, un tika uzņemti pirmie pacienti. Kopš Covid-19 nodaļas atvēršanas, tajā ir uzņemti ap 240 pacientu. Šobrīd nodaļā ārstējas 29 pacienti ar vieglu slimības gaitu. Nodaļā ir ierīkota arī divvietīga intensīvās terapijas palāta, kurā ir nodrošināta iespēja pacientus pieslēgt plaušu mākslīgās ventilācijas aparātam. Šāda iespēja samazina nepieciešamību konvojēt smagi slimos Covid-19 pacientus uz pilsētas slimnīcām.

Vai un kā tiek organizētas iespējas apmeklēt ieslodzītos?

Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 izplatību ieslodzījuma vietās un sabiedrībā kopumā, iespējas apmeklēt ieslodzītos ir ierobežotas.

Valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieki, kuri pilda savas tiešās funkcijas ieslodzījuma vietās, šīs funkcijas veic, izmantojot īslaicīgas satikšanās telpas, kurās ir sadalošais stikls. Savukārt cietumos, kuros izsludināta karantīna, sazināšanās ar advokātiem un juristiem notiek attālināti.

Ieslodzītajiem ir iespēja izmantot Latvijas Soda izpildes kodeksā katrai ieslodzīto kategorijai noteiktās saziņas iespējas – telefonzvanus, Skype, vēstuļu saraksti, jo, kā jau minēju, līdz 30. novembrim visās ieslodzījuma vietās ir pārtrauktas gan īslaicīgas, gan ilgstošas satikšanās.

Kas pašlaik notiek ar ieslodzīto iespējām iegūt izglītību, strādāt? 

Ieslodzījuma vietās ir pārtraukta pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmu apguve.

Vispārējās izglītības programmu apguve notiek saskaņā ar valstī noteikto regulējumu. Bija pagarināts brīvlaiks, bet no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 15. novembrim vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošana ieslodzītajiem, kuri apgūst attiecīgo programmu 7.—12. klasē, tiek organizēta attālināti. Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolā īstenoto izglītības programmu mācību process noris klātienē.

Iespējas strādāt ir ierobežotas tikai tajās ieslodzījuma vietās, kurās ir noteikta karantīna.

Ja ieslodzījuma vietā nav noteikti karantīnas ierobežojumi, ieslodzītie var tikt nodarbināti atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteiktajam, proti, no 15. novembra ieslodzītais, kurš ir nodarbināts ieslodzījuma vietas saimnieciskajā apkalpē, darba pienākumus klātienē var veikt, ja tam ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Savukārt ieslodzītajiem, kuri tiek nodarbināti komersantu izveidotajās darba vietās, šāda prasība ir spēkā no 15. decembra.

Tagad ir veikti grozījumi rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, paredzot, ka par darba pienākumu veikšanu no 2021. gada 15. novembra, ja darbiniekam ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, prasību nepiemēro darbiniekiem, kuri ir uzsākuši vakcināciju līdz 15. novembrim un vakcinācijas sertifikātu iegūst ne vēlāk kā līdz 15. decembrim. Līdz vakcinācijas sertifikāta iegūšanai, darbinieks var turpināt pildīt savus darba (amata, dienesta) pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu.

Saprotu, ka atsevišķos cietumos izsludināta karantīna. Ko tas nozīmē, un kā tas maina ieslodzīto dzīvi?

Lai kontrolētu un savlaicīgi novērstu infekcijas izplatības draudus cietumos, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 38. panta pirmajā daļā noteikts, ka epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu uz laiku var tikt ierobežota ieslodzījuma vietu apmeklēšana un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.

Izsludinot karantīnu, ieslodzījuma vietā tiek ierobežota ieslodzīto pārvietošanās un klātienes kontaktēšanās, tādējādi samazinot infekcijas izplatību ieslodzījuma vietā, kurā tā ir konstatēta.

Tiek pārtrauktas ne tikai satikšanās, bet arī resocializācijas, izglītības, nodarbinātības, brīvā laika pavadīšanas pasākumi, lai maksimāli samazinātu personu plūsmu uz un no ieslodzījuma vietas, tiek pārtraukta ieslodzīto pārvietošana uz citu ieslodzījuma vietu, kā arī konvojēšana uz tiesas sēdēm. Tāpat tiek ierobežota ieslodzīto personu pārvietošanās cietumā, lai nodrošinātu kameru savstarpējo izolāciju, tādējādi samazinot infekcijas izplatības varbūtību.

Ņemot vērā šo saspringto pandēmijas laiku un striktos ierobežojumus, tai skaitā arī satikšanās pārtraukumu, vai ir kādas psiholoģiskā atbalsta iespējas ieslodzītajiem un viņu tuviniekiem?

Ieslodzījuma vietās šobrīd individuālā formā tiek nodrošināti ieslodzīto psiholoģiskās aprūpes pasākumi un sociālo problēmu risināšana, ja šo pasākumu īstenošana nerada tiešus draudus ieslodzījuma vietas amatpersonas vai darbinieka veselībai.

Savukārt ieslodzīto radiniekiem, lai mazinātu psiholoģiskās spriedzes problēmu, konsultāciju veidā ir pieejama profesionālu psihologu iesaiste un atbalsts. Šo atbalsta pasākumu īstenojam ESF projekta “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” ietvaros. Konsultācijas ir konfidenciālas, bez maksas un pieejamas ieslodzīto radiniekiem visā Latvijā. Konsultāciju skaits tiek noteikts atbilstoši risināmās problēmas smagumam. Pieteikties psihologa konsultāciju saņemšanai iespējams darba dienās, zvanot projekta koordinatoram pa tālruni: +371 20001695.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes infografika