Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ieilgušajā pandēmijā atzīts, cik negatīvu iespaidu uz daudziem iedzīvotājiem atstāj šī laika diktētie noteikumi – nošķirtība, pašizolācija, kas liedz tikties ar tuviniekiem, draugiem, kolēģiem. Dzīvojam cerībā, ka pandēmija atkāpsies un ikdiena atgriezīsies ierastajā ritmā. Starp mums ir daudz cilvēku, kurus nošķirtībai nolemj diagnoze un smagi veselības traucējumi. Ar cerību vien no tās nevar izrauties. Ir nepieciešams sabiedrības atbalsts, arī katra paša un tuvinieku ieinteresētība. Arī ANO konvencijā “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”, kurai Latvija ir pievienojusies, ir uzsvērtas cilvēktiesības un pamatbrīvības, nevis medicīniskais skatpunkts.
Invaliditātes likumā vispārēji noteikts atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tajā skaitā sabiedrības iesaiste, valsts un pašvaldību sadarbība. Labklājības ministrija katra normatīvā akta izstrādē iesaista sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv cilvēkus ar invaliditāti. Tiesībsarga redzeslokā pastāvīgi ir cilvēku ar invaliditāti tiesību īstenošana praksē. Šogad plaši tika diskutēts par būtiskajām izmaiņām asistenta pakalpojumu sniegšanā no šī gada 1. jūlija. Asistents ir viens no atbalsta veidiem. Šī pakalpojuma mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti mobilitāti un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē.
Saskaņā ar likumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti” paredzēts: “Sociālais dienests novērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta intensitāti un nosaka asistenta pakalpojuma apjomu pilngadīgai personai ar I vai II invaliditātes grupu, ja personai ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, un asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi.”
Vai Latvijā cilvēks ar invaliditāti spēj līdzvērtīgi īstenot cilvēktiesības un brīvības? Kā to uztver un/vai izprot sabiedrība, kurai arī jāpanāk solis pretī cilvēkam, kuram nepieciešams atbalsts? Kāda ir valsts un pašvaldību atbildība šī atbalsta nodrošināšanā? Lai tā nav tikai tuvinieku dzīves un rūpju daļa un vienlaikus nediskriminē mūs attieksmē citam pret citu, – šī tēma iekļauta raidījumā “Zini savas tiesības!”
Raidījumā kopā ar ekspertēm – Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktori Elīnu Celmiņu un Tiesībsarga Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāju Inetu Rezevsku – tiek meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”
#zinisavastiesibas: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter”; “Youtube” un “Instagram”.
***
Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērna saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c.
Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.
