VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Kaspars Zakulis
AS "Latvijas Zaļaias punkts" direktors
09. septembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Atkritumi
1
1

Vai nenovirzāmies no ES kopējiem “zaļajiem” mērķiem?

Kaspars Zakulis, AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors

FOTO no personīgā arhīva

Katru gadu Latvijas tirgū novietotā koka iepakojuma apjomi palielinās. Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) datiem 2019. gadā tirgū nonāca vairāk nekā 70 tūkstoši tonnu šī veida iepakojuma. Normatīvajos aktos noteikts, ka no tirgū novietotā apjoma jāsavāc atpakaļ ne mazāk par 34%, tostarp ne mazāk kā 20% ir jāpārstrādā. Savāktā apjoma atlikumu var reģenerēt jeb sadedzināt, iegūstot siltumenerģiju. Drīzumā noteikumi būtiski mainīsies, jo, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvas, Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, izlietotā koka iepakojuma sadedzināšanas vietā nāksies meklēt jaunas pārstrādes iespējas. Cik iespējami tas ir pašreizējā situācijā? Vai noteiktās pārstrādes normas nenovirzīs no kopējā ES kursa – samazināt poligonos saglabājamo atkritumu apjomu?

īsumā
  • Izlietotā koka iepakojuma savākšanas tirgus valstī šobrīd tiek kontrolēts tikai daļēji.
  • Ja nav izsniegtas atļaujas, tad nav arī informācijas par to, kas jāuzrauga un jāuzskaita, kā arī nav izsekojamas atkritumu plūsmas.
  • Ir vērojama situācija, kad atbildīgie uzņēmumi pārtrauc vai plāno izbeigt koka iepakojuma apsaimniekošanu.
  • Ja nolemjam, ka sadedzināšanas apjomi ir jāmazina, bet pārstrādes – jāpalielina, tad strauji jāattīsta noieta tirgus pārstrādātajai produkcijai jeb otrreizējām izejvielām.
  • Risinājums, ko jau samērā bieži pieminu par dažādiem pārstrādāto materiālu veidiem – riepām, bioloģiskajiem atkritumiem, koka iepakojumiem u. c. –, ir zaļais iepirkums.

Nelielam ieskatam. Eiropas Savienība (ES) noteikusi, ka tās dalībvalstīm līdz 2035. gadam jāvar pārstrādāt vismaz 65% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Savukārt noglabāt poligonos būs ļauts tikai 10% atkritumu. Mērķis ir labs, ja vien tiek ņemtas vērā vairākas nianses, piemēram, ar kādiem paņēmieniem tiks veicināta pārstrāde un kas notiks ar šķiroto atkritumu daļu, kura nav derīga pārstrādei un kuras vienīgais pielietojums ir siltumenerģijas iegūšana sadedzinot.

Melnais caurums” izlietotā koka iepakojuma apritē

Šobrīd izlietotā koka iepakojuma savākšanas tirgus valstī tiek kontrolēts tikai daļēji. Kamēr atbildīgie komersanti slēdz līgumus par koka iepakojumu savākšanu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas darbojas ar atbilstošām atļaujām un rūpīgi reģistrē izmantoto un pārstrādei nodoto koka iepakojumu, ļoti bieži ir vērojamas situācijas, kad koka iepakojums tiek nodots uzņēmumiem, kuriem nav attiecīgo darbību atļauju.

Apskatoties sludinājumu portālus, var redzēt piedāvājumus, kuros pērk un pārdod koka paletes. Vai šo uzņēmumu darbība tiek uzraudzīta no atbildīgo institūciju puses? Maz ticams! Ja nav izsniegtas atļaujas, tad nav arī informācijas par to, kas jāuzrauga un jāuzskaita, kā arī nav izsekojamas atkritumu plūsmas. Līdz ar to šāda veida nelegāla koka iepakojumu apsaimniekošana neiekļaujas valsts kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Ir nepieciešams izskaust šādu nelegālu darbību, stingrāk kontrolējot koka iepakojumu savākšanas tirgu un izstrādājot vienādus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem. Pretējā gadījumā jau šobrīd ir zināmas grūtības, lai pārstrādei derīgos iepakojumus legāli varētu atgūt. Tas ir priekšnosacījums ceļā uz valstī noteikto pārstrādes/reģenerācijas normu izpildi.

Latvijā koka iepakojuma legālu pārstrādi nodrošina tikai daži uzņēmumi, un tie saskaras ar ievērojamām grūtībām, lai nodrošinātu pārstrādei nepieciešamās plūsmas, jo piedāvātajās cenās nevar konkurēt ar nelegālajiem darboņiem, kuri konkursos piedāvā augstākas cenas. Ņemot vērā to, ka kontrole ir vāja un atbildība nekāda, bieži komersanti izvēlas finansiāli izdevīgāko, bet videi nedraudzīgāko risinājumu. Tāpēc ir vērojama situācija, kad atbildīgie uzņēmumi pārtrauc vai plāno izbeigt koka iepakojuma apsaimniekošanu.

Ir vairāki faktori, kuri ietekmē izlietotā koka iepakojuma savākšanu un pārstrādi, lai nodrošinātu valsts noteikto pārstrādes un reģenerācijas normu izpildi. Viens no tiem jau tika definēts – ir jālegalizē koka iepakojuma savākšanas “pelēkais tirgus”, proti, jebkuram komersantam ir jāreģistrējas VVD un jāsaņem nepieciešamās atļaujas. Nākamais būtiskais faktors ir maksa, par kuru tiek segta koka iepakojuma savākšana un pārstrāde. Jārēķinās, ka, strādājot legāli, palielinās izmaksas – nodokļi, plūsmu uzskaites veikšana u. tml.

Kādu pārstrādes veidu Latvijā šobrīd var atļauties koka iepakojumam?

Koka iepakojums var būt izmantots kokšķiedru plākšņu ražošanai, no kurām savukārt var izgatavot mēbeles. Kā izejvielai šādam koka iepakojumam ir ļoti augstas prasības – tam jābūt bez metāla un ķimikāliju piedevām, jo neviens negrib sēdēt uz krēsla, no kura ārā spraucas naglas vai arī gulēt gultā, visu nakti ieelpojot antiseptiķi. Šādai pārstrādei nederēs jebkurš izlietotais koka iepakojums.

Kā otrs piemērs minamas koka paletes – tās tiek labotas un laistas tirgū atkārtoti. Koka iepakojumu, kuru nevar salabot, var pārstrādāt šķeldā un tālāk izmantot pašvaldības katlu mājās vai ražošanas uzņēmumos siltuma enerģijas iegūšanai. Tādā veidā arī tiek mazināta atkarība no importētā kurināmā, kas pamatā ir fosilais kurināmais – gāzes, ogles u. tml. –, tātad videi nedraudzīgs un neilgtspējīgs risinājums. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā enerģijas iegūšana ir nākamā ieteicamākā pēc pārstrādes, turklāt videi tā ir daudzkārt draudzīgāka nekā noglabāšana poligonā. Šāda šķeldas izmantošana tiek subsidēta arī no ražotāju atbildīgajām organizācijām, kuras savu klientu vietā nodrošina valsts noteikto pārstrādes/reģenerācijas normu izpildi. Kas notiks pēc 2023. gada, kad būs jāpārstrādā vairāk un subsidēt sadedzināšanu varēs mazāk? Palielināsies risks, ka sabojātās koka paletes nonāks poligonos apglabāšanai vai arī tiks sadedzinātas parastās krāsnīs bez jebkādas kontroles un uzskaites, tādējādi apdraudot valsts noteikto normu izpildi un veicinot vides piesārņojumu. 

Pārstrādi jāveicina, izmantojot otrreizējos materiālus

Kamēr tiek sakārtoti pirmie posmi koka iepakojuma apritē, uzskaitē un kontrolē, nedrīkst aizmirst arī pēdējo no tiem. Ja izvēlamies ceļu, ka sadedzināšanas apjomi ir jāsamazina, bet pārstrādes jāpalielina, – tad ir strauji jāattīsta noieta tirgus pārstrādātajai produkcijai jeb otrreizējām izejvielām. To izdarīt pēdējā brīdī nebūs iespējams. Risinājums, ko jau samērā bieži pieminu par dažādiem pārstrādāto materiālu veidiem – riepām, bioloģiskajiem atkritumiem, koka iepakojumiem u. c. –, ir zaļais iepirkums.

Lai to veicinātu, projektu realizētājiem būtu nepieciešams noteikt, ka noteiktai daļai izmantoto materiālu ir jābūt no otrreizējām izejvielām. Piemēram, no izlietotā koka iepakojumiem saražoto šķeldu var izmantot dārzu, parku un ceļmalu labiekārtošanā, kā arī mēbeļu un citu priekšmetu ražošanā. Šie nosacījumi būtu attiecināmi uz vairākām nozarēm, un tie būtu kā instruments, kas motivētu uzņēmumus pirmreizējo materiālu vietā izvēlēties pārstrādātos. To ir būtiski noteikt jau valsts normatīvo aktu līmenī. Pretējā gadījumā ražotāju un dažādu projektu īstenotāju izvēle būs par labu zemākajai cenai, nevis vides ilgtspējai.

Kopīgi vienojoties, sasniedzami var būt visi pārstrādes mērķi. Tikai ir jābūt skaidriem nosacījumiem, kā tos izpildīt. Skaidrs, ka koka iepakojums Latvijā ir – un tas jau ir daudz. Tomēr vēl jāpiestrādā pie tā, lai strauji attīstītu apsaimniekošanas tirgus kontroli un pārstrādes iespējas. Tāpat būtu vērts vēlreiz apsvērt, vai tik strauji (jau no 2023. gada), pārtraucot izmantot izlietoto koka iepakojumu siltumenerģijas iegūšanai jeb reģenerācijai, neuzkāpsim uz cita grābekļa, proti, atkarības no ievestā fosilā kurināmā. Kamēr koka iepakojuma pārstrādes iespējas Latvijā ir visai ierobežotas un savākšanas tirgus ir necaurspīdīgs, ES kopējo mērķu izpilde var kļūt par grūti sasniedzamu latiņu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU