Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

Īpaši asi pirms dažiem mēnešiem tika reaģēts uz jaunākajiem “Eurostat” publicētiem datiem par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā.

Raidieraksta sarunā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas vispār ir pesticīdi, un kur lauksaimniecībā tos lieto?
• Cik lielas ražas kaitīgo organismu dēļ katru gadu pasaulē zaudē lauksaimnieki?
• Vai var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem, lai iegūtu labas ražas?
• “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā – no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Vai ir pamats uztraukumam?
• Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei. Kurā zonā ir Latvija, un ko tas mums nozīmē?
• Vai statistika par pesticīdu lietošanu ir salīdzināma?
• Pesticīdu lietošanas monitoringa apjomi – vai tie ir pietiekami?
• Vai Latvijā ir informācija, kas īsti notiek ar pesticīdu atliekvielām dabā?
• Sociālajos tīklos klīda leģenda par suni, kas nomiris, pārskrienot pāri rapšu laukam, tomēr vēlāk atklājās, ka saimnieki nezina, kur suns bijis. Tomēr jautājums ir aktuāls – kāds ir pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu? Kā tas mūs ietekmē?
• Kā rāda “Eurostat” dati, citas valstis pesticīdu apjomus cenšas samazināt. Kāda ir kopējā virzība Eiropā, kādas ir ES lauksaimniecības politikas nostādnes?
• Pērn 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023. gadam. Ko tas paredz?
•  Kā šo plānu vērtē dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas?
• “Eurostat” 2022. gadā publicēs nākamo ziņojumu. Kāda tad varētu būt Latvijas situācija?

Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts” platformās.