Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ne vienmēr pēc izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un būt saimnieks. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.
Iesniedzot tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Ievešana valdījumā var būt vajadzīga dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemesgabalam vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos.
Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp:
Sarunas tēma balstās uz Civilprocesa likuma regulējumu par ievešanu īpašuma valdījumā.
Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī platformās “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts”.
