VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
22. septembrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Veselība
7
7

Aptieku izvietojuma kritēriju maiņa. Ieguvumi un riski

LV portālam: DACE ĶIKUTE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente; ILZE AIZSILNIECE, Latvijas Ārstu biedrības prezidente; LĪGA KOZLOVSKA, Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente; KRISTĪNE JUČKOVIČA, Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijā aptieku ir par daudz, secinājusi Veselības ministrija, izstrādājot izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos, kuriem šo problēmu vajadzētu mazināt. Taču nozares organizāciju vadītāji pauž bažas par aptieku pakalpojumu pieejamību lauku rajonos.

FOTO: Freepik

Veicināt racionālāku aptieku izvietojumu un pieejamāku kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Ar šādu mērķi Veselības ministrija plāno mainīt aptieku izvietojuma kritērijus. Tomēr nozares organizācijas pauž skeptisku attieksmi par šo ieceri.

īsumā
  • Plānots, ka apdzīvotā vietā (pilsētā, ciemā, mazciemā) ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, varēs izvietot vienu aptieku. Šobrīd šādās vietās izvietot var divas aptiekas.
  • Projekts paredz: jaunā aptieka nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no citas aptiekas. Tas neattiektos uz individuālo farmaceitu aptiekām.
  • VM ieskatā sistēmas maiņa veicinātu jauno farmaceitu iespējas atvērt savu aptieku lauku reģionos, kā arī palielinātu tirgus dalībnieku skaitu un konkurenci.
  • LĀB prezidente I. Aizsilniece uzsver, ka uz aptiekām nedrīkst skatīties tikai no biznesa viedokļa, jo tās ir daļa no veselības aprūpes un ārstniecības procesa.
  • Lauku cilvēkiem jau tagad zāļu pieejamība ir apgrūtināta un dārgāka, atgādina Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente L. Kozlovska.
  • “Ja aptiekai radīsies kādas problēmas un tā uz laiku būs jāslēdz, tad, iespējams, aptieka pārtrauks darbu un to vairs neatsāks,” brīdina Aptieku īpašnieku asociācija.

Veselības ministrija (VM) ir pārskatījusi pašreizējos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus, ar to cerot gan nodrošināt racionālāku aptieku tīklu valstī, gan panākt pieejamāku kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, tostarp mazāk apdzīvotās vietās, informē VM. Ir izstrādāts un nodots izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē jauns Ministru kabineta noteikumu projekts. Paredzēts, ka tas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta noteikumus Nr. 610 “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”.

Sola veicināt pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un racionālāku izvietojumu

Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, taču efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk, salīdzinot ar pašreizējo aptieku skaitu, secina VM.

OECD dati liecina, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, savukārt aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Šis apstāklis, pēc ministrijas pārstāvju domām, norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās. Tādējādi rodas risks kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Veselības ministrijas mērķis, pārskatot aptieku izvietojuma kritērijus, ir:

  • veicināt kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam;
  • veicināt efektīvu aptieku darbību;
  • nodrošināt vienmērīgu un racionālāku aptieku izvietojumu;
  • mazināt risku, ka individuālās aptiekas tiek iekļautas lielajos aptieku tīklos;
  • novērst praksi, ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst priekšrocības savu komercinterešu īstenošanai.

Plānots, ka turpmāk apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, efektīvas farmaceitiskās aprūpes un aptiekas darbības nodrošināšanai varēs izvietot vienu aptieku. Līdzšinējā sistēma ļauj šādā vietā darboties divām aptiekām, kas praksē nav veicinājusi farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, skaidro VM. Sistēmas maiņa veicinātu jauno farmaceitu iespējas atvērt savu aptieku lauku reģionos, kā arī palielinātu tirgus dalībnieku skaitu un konkurenci, kas ir pacientu interesēs.

Tāpat noteikumu projektā paredzēts, ka turpmāk jaunā aptieka nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no citas aptiekas, kas jau darbojas. Tas ļautu nodrošināt to, ka aptiekas nekoncentrējas vienā vietā. Paredzēti gan izņēmumi, piemēram, priekšrocības būtu individuālo farmaceitu aptiekām – to izvietošanā nebūs jāievēro 500 metru nosacījums. Tāpat, lai iedzīvotājiem būtu pieejama farmaceitiskā aprūpe lielajos tirdzniecības centros, paredzēta iespēja aptieku atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem būs cita aptieka.

Noteikumus plānots mainīt arī attiecībā uz slimnīcu teritorijām – tajās drīkstēs atvērt aptieku, ja ārpus slimnīcas tuvāk par 500 metriem būs cita aptieka. Savukārt, lai palielinātu aptieku konkurenci, vienam aptieku īpašniekam slimnīcas teritorijā drīkstēs piederēt tikai viena aptieka.

Vienlaikus ministrija uzsver: valdībā apstiprinātās izmaiņas neietekmēs jau atvērto aptieku atrašanās vietu.

LV portāls jautā: Kā vērtējama VM plānotā aptieku izvietojuma kritēriju maiņa?   

Dace Ķikute

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente

Foto: Ieva Lūka, LETA

Ir saprotams ministrijas mērķis ierobežot lielos aptieku tīklus. Tas droši vien ir vajadzīgs, jo Latvijā aptieku ir par daudz un tas  apgrūtina farmācijas speciālistu pieejamību. Ir arī skaidrs, ka jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums, novecošanās un koncentrācija noteiktās vietās. Taču, mūsuprāt, ņemot vērā darbaspēka, speciālistu trūkumu, ko veicina arī viņu novecošanās, aptieku skaitam vajadzētu jau samazināties pašam dabīgā veidā. Pašreizējie aptieku izvietojuma kritēriji pieļauj arī dažādas manipulācijas, taču tās varēja likvidēt ar stingrāku, precīzāku valsts uzraudzību un kontroli. Izņemot farmācijas komersantu koncentrēšanos, piemēram, lielu slimnīcu tuvumā, tur, protams, konkurence ir jāveicina.

Biedrības viedoklis, ko esam pauduši arī Veselības ministrijai, ir šāds: būtu nepieciešama skaidra farmaceitiskās aprūpes pieejamības un kvalitātes stratēģija. Tāpēc mūs uztrauc, ka šie aptieku izvietojuma kritēriji ir nedaudz atrauti no citiem regulējumiem, kas skar aptieku un farmaceitu darbību. Ja tiks pazaudēti iepriekšējie kritēriji, kuri attiecas uz zāļu izgatavošanu un diennakts aptiekām, tad, iespējams, šo pakalpojumu pieejamība varētu samazināties. Individuālā komersanta aptiekas īpašnieka pozīcijas jaunais regulējums neuzlabos. Ir pareizi, ka valsts vēlas, lai aptiekas konkurē, bet būtībā konkurence ir starp komersantiem, un individuālais farmaceits, kurš ir kaut vai divu aptieku īpašnieks, praktiski nespēj konkurēt ar lielajiem komersantiem.

Kamēr nav skaidrs, kā virzīsies šie un citi ļoti jūtīgie un sarežģītie jautājumi, tikmēr noteikumu maiņu nevaram ne atbalstīt, ne noliegt. Noteikumu projektā ir arī atbalstāmas lietas, kuras no kopīgās aptieku stabilitātes un darba kvalitātes viedokļa vērtējams pozitīvi. Un tas, ka šī valdība ir sākusi runāt par sāpīgām lietām, kuras skar aptieku darbu, ir tikai un vienīgi uzteicami.

Ilze Aizsilniece

Latvijas Ārstu biedrības prezidente

Foto: Zane Bitere, LETA

Nevaram spriest par aptieku biznesu. Ir skaidrs, ka jāsāk domāt, cik Latvijā ir aptieku un kāda ir to konkurētspēja. Taču galvenais jautājums, kas mums, ārstiem, ir svarīgākais: vai plānotās izmaiņas nesamazinās medikamentu pieejamību pacientiem.

Esam novērojuši, ka aptiekās pašreiz strādā ļoti daudz farmaceita asistentu. Viņi varbūt ir ļoti labi tirgotāji, taču asistentu spējas dot padomu pacientam ir ierobežotas. Šajās reformās esam palaiduši garām to, ka farmaceita padoms par zālēm pacientam ir ļoti, ļoti būtisks.

Nedrīkst uz aptiekām skatīties tikai no biznesa viedokļa. Aptiekas ir daļa no veselības aprūpes un ārstniecības procesa. Farmaceitam ir ļoti būtiska nozīme tieši informēšanā par zālēm un racionālu to lietošanu. Mūsu lielākās rūpes ir par to, vai farmaceitiskā aprūpe necietīs šo reformu dēļ, vai mūsu pacienti varēs konsultēties ar farmaceitu, kad saņems ārsta nozīmētos medikamentus. Šajā ziņā ir svarīgi padomāt par to, kā veicināt ārstu un farmaceitu sadarbību pacienta aprūpē, lai nerodas jautājumi, ka farmaceits ir ieteicis kaut ko citu nekā ārsts. Ir kvalitatīvi jāpaskaidro pacientam, kā lietot zāles, lai ārstēšanās būtu efektīva un nerastos blakusparādības.

Līga Kozlovska

Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente

Foto: Zane Bitere, LETA

Līdz ar noteikumu maiņu paredzēta aptieku skaita samazināšana, secinot, ka Latvijā tas ir par lielu. Iespējams, Rīgā tā tas arī ir. Taču kā Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja es ļoti kritiski vērtētu aptieku skaita samazināšanu ārpus Rīgas. Bet šis projekts to noteikti veicinās. Tagad daudzas mazās aptiekas ir privātās aptiekas, taču pēc šī projekta ieviešanas tām vairs nebūs iespēju pastāvēt. Plānots, ka turpmāk šīm aptiekām būs jābūt kādu lielāko aptieku filiālēm. Diezin vai lielās aptiekas gribētu uzturēt aptiekas, kuras atrodas attālākā perifērijā un nav rentablas. Varbūt kādu laiku tas notiks, tā sakot, acu aizmālēšanai, taču esmu pārliecināta, ka ilgi šī prakse neturpinātos.

Saprotu, ka laukos iedzīvotāju skaits ir visai mazs, taču arī viņiem nepieciešamas zāles. Lauku cilvēkiem jau tagad zāļu pieejamība ir apgrūtināta un dārgāka, jo bieži pēc tām jābrauc 50 kilometru uz rajona centru un arī autobusu kustība laukos pastāvīgi samazinās. Arī tagad attālajās lauku aptiekās zāles ir dārgākas, ar uzcenojumu, lai šīs aptiekas varētu izdzīvot. Diezgan sen parādījās ideja par mobilajām aptieku filiālēm, kuras, līdzīgi kā autoveikali, kursētu lauku apvidos. Domāju, ka tā vai citādi tādas nākotnē būs nepieciešamas.

Kristīne Jučkoviča

Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore

Foto no personīgā arhīva

Jaunā regulējuma mērķim ir jābūt farmaceitiskās aprūpes un zāļu pieejamības palielināšanai, piemēram, domājot par aptieku pieejamību attālākos lauku reģionos, tomēr noteikumu projekts šo jautājumu nerisina nekādi. Tieši pretēji – noteikumi aizliedz atvērt aptiekas ārpus apdzīvotām vietām: tur drīkstētu atrasties tikai aptieku filiāles. Vai tas nozīmē, ka nāksies slēgt šobrīd funkcionējošās aptiekas, kas atrodas ārpus apdzīvotām vietām? Šādā gadījumā piespiedu kārtā lauku iedzīvotāji nesaņems pilnvērtīgu farmaceitisko aprūpi, kā arī darbu var zaudēt farmaceiti, kuri šobrīd strādā laukos, turklāt netiek garantēts, ka apdzīvotās vietās izvietotās aptiekas vispār uzsāks filiāļu darbību laukos.

Lai gan mērķis samazināt aptieku skaitu uzreiz noteikumos nav saskatāms, jo tas nenotiks momentā, nākamajā dienā, tomēr jaunā redakcija nepārprotami to paredz. Tas tikai šķietami attiecas uz nākotni, taču, ja aptiekai radīsies kādas problēmas un tā uz laiku būs jāslēdz, piemēram, jāremontē, pastāv iespējamība, ka aptieka pārtrauks savu darbu un to vairs neatsāks. Turklāt tā tas var notikt pilnīgi ar jebkuru aptieku, ne tikai lielo aptieku uzņēmumu aptieku vai tādu, kura atrodas līdzās citām.  

Aicinu iedzīvotājus iedomāties, ka tieši tā aptieka, uz kuru iets diendienā, saskaņā ar šiem noteikumiem tiks slēgta. Un tad – padomāt, kādu iespaidu tas atstās uz viņu dzīvi: cik tas būs ērti un parocīgi, un kā tas ietekmēs medikamentu pieejamību un farmaceitisko aprūpi. Kur nu vēl konkurenci – tā mazināsies.

Zināms, ka Veselības ministrija saņēmusi daudz iebildumu un priekšlikumu gan no nozares, gan iedzīvotāju grupām, kas paudušas satraukumu par plānotajiem grozījumiem, tāpēc, apkopojot un izstrādājot labojumus jaunajā noteikumu redakcijā, ministrijai gribētos novēlēt neaizmirst pašu galveno, kam ir domāts pakalpojums farmaceitiskā aprūpe, – iedzīvotāju, pacientu, par kuru, šķiet, tapinot noteikumus, ir piemirsts.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI