VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ija Groza
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
02. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Ārkārtējā situācija apliecināja reģionu vērtību un iespējas

Latvijā pandēmijas laikā bija vērojama izteikta cilvēku migrācija no Rīgas uz reģioniem – uz lauku mājām, vasarnīcām. Šajā laikā cilvēki vairāk nekā jebkad novērtēja iespēju dzīvot mazāk apdzīvotā platībā, ārpus lielpilsētām.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šī gada vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja. Vienlaikus ārkārtējā situācija bija vajadzīgais grūdiens, lai apjaustu iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas.

Pēdējo mēnešu laikā remigrantu un potenciālo remigrantu vidū pamatā iezīmējušies trīs viedokļi: atgriezīsies Latvijā, tiklīdz tas būs iespējams; atgriešanos daudzkārt vēl pārdomās, vērojot un analizējot, kā atjaunosies ekonomiskā un saimnieciskā dzīve Latvijā un pašreizējā mītnes zemē; atstās Latviju, lai turpinātu vai no jauna uzsāktu dzīvi un darbu ārzemēs.

Savukārt Latvijā pandēmijas laikā bija vērojama izteikta cilvēku migrācija no Rīgas uz reģioniem – uz lauku mājām, vasarnīcām. Šajā laikā cilvēki vairāk nekā jebkad novērtēja iespēju dzīvot mazāk apdzīvotā platībā, ārpus lielpilsētām. Arvien vairāk cilvēku domā par saviem mazdārziņiem, parādās latviešiem tik raksturīgā saimnieka, viensētnieka daba, ko iespējams piepildīt tikai laukos.

Krasa apstākļu maiņa ļauj apjaust iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas

Par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu ārpus lielajām pilsētām pēdējo mēnešu laikā liecina arī Latvijas Mobilā telefona un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētījums par mobilo tīklu lietojumu darba dienās – tas būtiski samazinājies Rīgā, lielajās pilsētās, bet pieaudzis reģionos. Vidzemes reģionā tas ir ievērojami pieaudzis un ir izteikti vienmērīgs, kas ļauj secināt, ka Vidzemē ir nosacītas darba iespējas ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Mainījušies arī iedzīvotāju patēriņa paradumi – ierasto lielveikalu produktu vietā cilvēki arvien biežāk izvēlas nišas un vietējo produkciju. Loģistikas dati liecina, ka pieaug apjoms piegādēm uz reģioniem.

Šķiet, ka ārkārtējā situācija bija vajadzīgais grūdiens, lai apjaustu iespējas, ko dod dzīve ārpus galvaspilsētas. Jauno apstākļu dēļ arī darba devēji bija spiesti darbiniekiem ļaut strādāt attālināti. Turklāt daudzi sapratuši, ka tas (darbs attālināti) patiešām ir īstenojams un ir pat izdevīgāks – īpaši laika un finanšu resursu ziņā. Šajos pāris mēnešos daudzi uzņēmumi atteikušies no birojiem, ievērojami samazinot ikmēneša izmaksas, savukārt darbiniekiem tas devis plašākas iespējas izvēlēties dzīvesvietu. Kulmināciju piedzīvojušas arī dažādas tiešsaistes mācības, vebināri un sanāksmes. Kā liecina tendences un vērtējumi, šāda veida digitālās iespējas saglabāsies arī turpmāk, un tā ir lieliska iespēja pilnveidot savas prasmes un pat paplašināt savu CV.

Reģioni – viens no valsts attīstības stūrakmeņiem

Slēgtās robežas un risks, ko rada ceļošana uz ārvalstīm, attīsta iekšzemes tūrismu – sauklis “Apceļo dzimto zemi!” kļuvis par stila zīmi un nepieciešamību. Cilvēki brīvdienās dodas uz reģioniem, izmanto vietējo ēdinātāju, ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, savukārt radoši uzņēmēji piemērojas apstākļiem ar savu piedāvājumu.

Raugoties uz šībrīža situāciju, atzinīgi vērtējami tālredzīgi nospraustie mērķi – reģionu stiprināšanai un atbalstam jau pagājušā gada nogalē Ministru kabinetā tika apstiprinātas Reģionālās politikas 2021.–2027. gadam pamatnostādnes, kurās kā valsts attīstības virzītāji norādīti tieši reģioni un pašvaldības ar uzņēmējdarbības vides attīstību un pakalpojumu efektivitātes, pieejamības un kvalitātes paaugstināšanu, paredzot vairāk nekā miljardu eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma. Papildu tam šobrīd tiek gatavots priekšlikums pārdalīt vēl 200 miljonu eiro ES finansējumu reģionu stiprināšanai ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības un dzīves kvalitātes attīstību. Tāpat, lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiek piedāvāti dažādi valsts atbalsta instrumenti, kuri aktualizējas dienu no dienas un par kuriem var uzzināt Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Tuvākajā laikā ceram arī iepazīties ar jauno uzņēmējdarbības un pārkvalifikācijas (mūžizglītības) atbalsta plānu un virzieniem.

Ar jauno formu – līdzdalības budžetu – reģionu iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta, un tā būs tieša iesaiste nozīmīgu savas teritorijas attīstības lēmumu pieņemšanā, tātad – sava reģiona dzīvē.

Viss notiekošais liecina, ka reģioni beidzot ir novērtēti gan no iedzīvotāju, gan valsts politikas veidotāju skatpunkta – tie pamazām kļūst par vienu no valsts attīstības stūrakmeņiem ar iespējām saimnieciskai darbībai un dzīvei. Arī publiskajā telpā daudz tiek diskutēts, ka ārkārtējā situācija ir radījusi jaunus izaicinājumus, līdz ar to daudz skaidrāk un patiesāk novērtējam Latvijas reģionu un lauku vērtību. Ticu, ka krīzes laika radītās pārmaiņas veicinās reģionu attīstību un remigrāciju uz reģioniem.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU