Tomēr Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons spītīgi turas pie sava: vai nu līdz gada beigām tiks noslēgts Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas brīvās tirdzniecības līgums, vai arī Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās.
Vai B. Džonsona uzstājība būs tikpat (ne)noturīga kā iepriekšējā reizē, kad premjers tomēr piekrita pārcelt izstāšanās datumu no 2019. gada 31. oktobra uz 2020. gada 31. janvāri, to redzēsim tuvāko divu mēnešu laikā. Britiem ir iespēja pagarināt pārejas periodu vismaz par vienu gadu, bet, ja nepieciešams, arī par diviem gadiem, ja Lielbritānija un ES par to vienosies ne vēlāk kā līdz šā gada 1. jūlijam.
Pārejas periods – laiks atelpai
Pārejas perioda pagarināšanu daudzi uzskata par risinājumu pašreizējā situācijā, kad Lielbritānijā no Covid-19 mirušo skaits1 tuvojas Itālijas un Spānijas rādītājiem un valdības uzmanība pilnībā tiek novirzīta vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai. Pārejas perioda pagarināšanu atbalsta arī Skotu nacionālistu partija un Liberāldemokrātu partija pašā Lielbritānijā, ES tirdzniecības komisārs Fils Hogans, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva un Eiropas Parlamenta lielākā politiskā grupa – Eiropas Tautas partija. Kādas aprīlī veiktas aptaujas dati liecina, ka pārejas perioda pagarināšanu atbalstītu arī 55% britu.2 Par spīti politiskajam redzējumam, ir vairāki iemesli, kas runā par labu pārejas perioda pagarināšanai.
Pirmkārt, Lielbritānija iegūtu laiku, lai vienotos par abu pušu nākotnes attiecībām, arī pieņemamu brīvās tirdzniecības līgumu. Pēc pirmā sarunu raunda, kas notika šā gada marta sākumā, ir iezīmējušās vairākas atšķirības Lielbritānijas un ES viedoklī par to, kā līgumam būtu jāizskatās. Lielbritānija nav gatava pieņemt nosacījumu par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem (level playing field), kas nozīmētu, ka tai būtu jāievēro ES standarti, tostarp nodarbinātības, vides un valsts atbalsta jomā, kā arī ES Tiesas jurisdikciju līguma īstenošanā.
Tāpat atšķiras viedokļi par zivsaimniecību un piekļuvi britu zvejas ūdeņiem, pār kuriem briti vēlas saglabāt pilnīgu kontroli. Šīs pretrunas ir gana svarīgas pašreizējos apstākļos, kad sarunu grafikā notikušas nopietnas nobīdes gan tādēļ, ka abu pušu sarunvedēji, ES pārstāvis Mišels Barnjē un pats B. Džonsons, inficējušies ar Covid-19, gan tādēļ, ka jāatrisina dažas tehniskas problēmas: jāatrod drošākais digitālais risinājums, lai sarunas varētu notikt tiešsaistē. Pašreiz ir izziņoti turpmākie trīs sarunu raundi, kas noritēs tiešsaistē ik pēc trīs nedēļām līdz jūnijam, taču jāņem vērā, ka daudzi breksita īstenošanā iesaistītie cilvēkresursi šobrīd ir novirzīti koronavīrusa apkarošanai un Lielbritānijai var pietrūkt cilvēku, kas juridiski un tehniski sagatavo līgumu. Turklāt politiskais kompromiss vēl pat nav sācis iezīmēties.
Būtisks šķērslis līguma noslēgšanai līdz gada beigām varētu būt arī tā statuss, par ko vēl nav skaidrības: vai tas būs tirdzniecības līgums, kurš ietver tikai Eiropas Komisijas ekskluzīvās kompetences, vai jaukts līgums, kurš ietver gan Eiropas Komisijas, gan ES dalībvalstu kompetences. Tirdzniecības līgumu paraksta Eiropas Komisija pēc ES Padomes un Eiropas Parlamenta piekrišanas, savukārt jaukta tipa tirdzniecības līgumi ir jāratificē visu ES dalībvalstu nacionālajiem (un atsevišķos gadījumos – arī reģionālajiem) parlamentiem.
Kad Kanāda un ES grasījās noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu, tieši Valonijas reģiona parlaments Beļģijā bloķēja tālāku līguma virzību, pieprasot papildu garantijas Eiropas standartu aizsardzībai. Ņemot vērā to, ka arī šajā gadījumā ir runa par visaptverošu, Kanādas tipa tirdzniecības līgumu, visticamāk, jārēķinās ar nepieciešamību to ratificēt visās ES dalībvalstīs. Tas vēl vairāk samazina iespējas noslēgt ES un Lielbritānijas brīvās tirdzniecības līgumu līdz šī gada beigām.
Ekonomiskās prognozes nav iepriecinošas
Pārejas perioda pagarināšana varētu dot iespēju Lielbritānijas ekonomikai ievilkt elpu pēc koronavīrusa izraisītās krīzes, strauji nemetoties iekšā nākamajā. Jau šobrīd, pieņemot, ka gada otrajā pusē pandēmijas apmērs samazināsies, SVF prognozē Lielbritānijas ekonomikai 6,5% lielu kritumu 2020. gadā.3 Tas ir iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums par gandrīz 8% kopš 2019. gada, kad Lielbritānijā bija vērojama lēna, bet tomēr izaugsme 1,4% apmērā.4
Lielbritānijas valdības neatkarīgais konsultants – Budžeta ilgtspējas birojs (Office for Budget Responsibility) – ir vēl skeptiskāks savās prognozēs, paredzot Lielbritānijai 35% IKP kritumu līdz jūnijam un aptuveni 13% 2020. gada laikā.5 Saskaņā ar šo avotu tik apjomīgi Lielbritānijas ekonomika nav sarukusi kopš 1709. gada, pat ne Lielās depresijas laikā divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados. Ekonomikas lejupslīde nozīmē bezdarba pieaugumu, kas tiek lēsts līdz pat 10% (3,5 miljoni cilvēku), sākoties otrajam semestrim6, un tam sekojošu patēriņa kritumu, kurš vēl vairāk ietekmēs jau tā sarukušo ražošanu un pakalpojumu sektoru.
Jāatzīmē, ka Lielbritānijas izstāšanās stratēģija lielā mērā bija balstīta uz to, ka izdosies saglabāt ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecības, ņemot vērā, ka ES ir Lielbritānijas lielākais tirdzniecības partneris (45% Lielbritānijas preču un pakalpojumu tiek eksportēti uz ES, bet 53% importa nāk no ES valstīm7), un to, ka izdosies noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm. Ņemot vērā ierobežojošos pasākumus Covid-19 laikā gan valstu iekšienē, gan starpvalstu attiecībās un plānoto recesiju globālā mērogā, ražošana un tirdzniecība īstermiņā būs apgrūtināta, kas attiecīgi padarīs britu nosēšanās spilvenu daudz cietāku, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez tirdzniecības līguma.
Papildus jāņem vērā, ka cīņa ar Covid-19 un tā sekām prasīs no Lielbritānijas budžeta ievērojamus finanšu līdzekļus. Lielbritānijas valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi finanšu palīdzību publisko pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmējiem un indivīdiem 30 miljardu sterliņu mārciņu apmērā, kā arī paziņojusi par 330 miljardus mārciņu lielu valsts garantētu aizdevumu paketi (apmēram trešdaļa no Lielbritānijas budžeta, 15% no IKP) uzņēmējiem.8 Šādā situācijā pārejas perioda pagarināšana var mīkstināt ekonomisko triecienu, kuru SVF salīdzina ar Lielās depresijas radīto un kurš daudzkārt pārsniegs pirms desmit gadiem pieredzētās finanšu krīzes ietekmi.
Pārejas periodā Lielbritānijai ir pieejams ES vienotais tirgus, piegādes ķēdes, ES noslēgtie tirdzniecības līgumi un kopējo iepirkumu sistēma (ko britu valdība gan pamanījās neizmantot jau trīs reizes, kad ES iepirka plaušu ventilācijas iekārtas un aizsarglīdzekļus9), kā arī daži ES finanšu atbalsta mehānismi. ES jau ir apstiprinājusi, ka dalībvalstis var novirzīt Covid-19 apkarošanai un vīrusa vissmagāk skarto atbalstam pašreizējā budžeta plānošanas periodā neizmantotos Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus 37 miljardu eiro apmērā un tam nav nepieciešams nacionālais līdzfinansējums. Lielbritānijai no neizmantotajiem struktūrfondu līdzekļiem būtu pieejami 540 miljoni eiro.10
Pārejas periodam netrūkst pretinieku
Taču līdztekus atbalstītājiem pārejas perioda pagarināšanai netrūkst arī pretinieku. Redzamākais no tiem ir pats B. Džonsons, kura runasvīrs ir norādījis, ka Lielbritānija negrasās pagarināt pārejas periodu un teiks “nē”, ja to lūgs ES.11 D. Frosts, kurš vada britu sarunas ar ES, mikroblogošanas vietnē “Twitter” ir norādījis, ka “pārejas perioda pagarināšana tikai paildzinās sarunas, radīs vēl lielāku nenoteiktību, uzliks mums par pienākumu nākotnē maksāt vairāk ES un paturēs mūs jaunveidojamu ES tiesību aktu gūstā laikā, kad mums ir jākontrolē pašiem savas lietas”.12
Arī sabiedrības spiediens, neskatoties uz aptaujā pausto atbalstu pārejas perioda pagarināšanai, nav liels. Piemēram, britu valdības un parlamenta mājaslapā ievietoto petīciju par pārejas perioda pagarināšanu un sarunu atlikšanu līdz koronavīrusa uzliesmojuma beigām ir parakstījuši tikai nepilni 45 tūkstoši cilvēku.13
Pārejas perioda pagarināšana tiek uzskatīta par Lielbritānijai neizdevīgu galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. 2021. gadā sākas jaunais ES budžeta plānošanas cikls, kas nozīmē – ja pārejas periods tiks pagarināts, sava artava nākamajā ES daudzgadu budžetā būs jāieliek arī Lielbritānijai. Šobrīd sarunas par ES daudzgadu budžetu vēl turpinās un nav skaidrs, cik kuram nāksies iemaksāt, taču Lielbritānija līdz šim ir bijusi otra lielākā neto maksātāja (iemaksā vairāk nekā saņem atpakaļ) ES budžetā pēc Vācijas. 2014.–2018. gadā Lielbritānija ir iemaksājusi ES budžetā vidēji 7,8 miljardus eiro gadā14, un solījums pārtraukt ES subsidēšanu bija viens no skaļākajiem Lielbritānijas izstāšanās kampaņā.
Papildu maksājumi ES situācijā, kad finanšu līdzekļi nepieciešami Covid-19 apkarošanai un ekonomikas atlabšanai, varētu nebūt politiski pārdodami. Piedevām proporcionāli ES finansiālais atbalsts Lielbritānijai, salīdzinot to ar iemaksām, izskatās niecīgs. Piemēram, iepriekš minētie neizmantotie struktūrfondu līdzekļi vīrusa un tā seku apkarošanai ir mazi, salīdzinot ne vien ar pašas Lielbritānijas plānotajiem izdevumiem, bet arī ar Latvijai pieejamo finansējumu šajā iniciatīvā, nemaz nerunājot par Poliju, Itāliju, Spāniju vai citām kohēzijas finansējuma lielākajām saņēmējvalstīm.15 Jāatzīmē, ka Lielbritānijai nebūs pieejama ES 500 miljardu eiro lielā aizdevumu un garantiju programma, jo saskaņā ar izstāšanās līgumu Lielbritānija var pabeigt darbības, kas saistītas ar pašreizējo ES daudzgadu budžetu, bet nevar iesaistīties jaunās, kam plānota ietekme uz 2021.–2027. gada budžetu.
Taču, par spīti dziļajai lejupslīdei, tiek prognozēts, ka ekonomiskā situācija Lielbritānijā varētu uzlaboties gada beigās un pat sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes, ja vien piepildīsies scenārijs par vīrusa izplatības samazināšanos turpmākajos mēnešos. SVF prognozē Lielbritānijai pat 4% lielu ekonomisko izaugsmi 2021. gadā16, un tas varētu būt pamudinājums tomēr pabeigt izstāšanos no ES Covid-19 pandēmijas ēnā.
ES nav bijusi pārliecinoša līdere
Jau šobrīd Covid-19 ļauj britiem izjust to, ko būtu nozīmējusi izstāšanās no ES bez vienošanās: pārrāvumi pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un medikamentu apgādē, pārtrūkušas piegādes ķēdes, aviosatiksmes apstāšanās. Varētu spekulēt, ka pēc izstāšanās no ES šobrīd Lielbritānijas pāreja uz jaunām tirdzniecības attiecībām gan ar ES, gan citām pasaules valstīm varētu būt vienkāršāka, jo ir samazinājusies gan preču, pakalpojumu un cilvēku plūsma, gan satiksmes intensitāte. Tas gan neizslēdz iespējamību, ka varētu notikt vēl lielāki pārrāvumi pārtikas, medikamentu un citu preču ražošanas un piegādes ķēdēs, kā arī vēl straujāk pieaugt bezdarbs.
Kā arguments pret pārejas perioda pagarināšanu tiek minēts arī Lielbritānijas likumdošanā noteiktais aizliegums pieprasīt pagarinājumu. Proti, lai nodrošinātos pret iespēju, ka pilnīga Lielbritānijas izstāšanās no ES tiek aizkavēta, B. Džonsons panāca, ka Lielbritānijas likumā par izstāšanos no ES tiek iekļauts pants, kas aizliedz britu valdībai piekrist pārejas perioda pagarināšanai.17 Līdz ar to bez likuma izmaiņām Lielbritānijas valdība nemaz nav tiesīga pagarināt pārejas periodu. Tas gan ir diezgan viegli maināms, ņemot vērā Konservatīvo partijas vairākumu parlamentā pēc 2019. gada decembrī notikušajām ārkārtas vēlēšanām. Taču tam nepieciešama politiskā griba, kura šobrīd sliecas pretējā virzienā.
Visbeidzot, pati ES nav bijusi pārliecinoša līdere Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā, kas vairo skepsi par Lielbritānijas ieguvumiem, ko varētu dot pārejas perioda pagarināšana. Vīrusa apkarošanā ES dalībvalstis lielā mērā paļāvušās uz nacionālajiem instrumentiem, solidaritātes izpausmes vismaz vīrusa izplatības sākumposmā ir bijušas vājas, atsevišķas Eiropas valstis atbalstu (sejas maskas, plaušu ventilatori, mediķi) no, piemēram, Ķīnas saņēmušas ātrāk nekā no ES. Lielbritānijai nav iespēju ietekmēt ES reakciju uz Covid-19, jo pārejas perioda laikā Lielbritānija nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā.
Līdz ar to, trūkstot ES vienotībai un straujai reakcijai, argumenti par labu pārejas perioda pagarināšanai var nebūt pārāk spēcīgi, it īpaši apstākļos, kad dalībvalstis izmanto jebkurus līdzekļus, lai mazinātu vīrusa izplatību un sekas.
Trauksmes zvani skan dubultā
Lielbritānija jau ir norādījusi, ka tai nepieciešama elastība likumdošanas un ekonomisko instrumentu izvēlē, lai cīnītos ar Covid-19, ko attiecīgi var piedāvāt tās jau noslēgtie un iecerētie tirdzniecības līgumi ar pasaules valstīm.18 Tie gan varēs stāties spēkā tikai tad, kad beigsies Lielbritānijas pārejas periods ES.
Lēmums par pārejas perioda pagarināšanu būs Lielbritānijas valdības lēmums. Lai palielinātu iespēju pagarināt pārejas periodu, jātiek galā ar vairākiem šķēršļiem: piemēram, jāatceļ Lielbritānijas likumā noteiktais aizliegums vai jāvienojas ar ES par to, ka potenciālās britu iemaksas ES budžetā netiks palielinātas.19 Taču tikai un vienīgi Lielbritānijas valdības pašas ziņā būs izlemt, cik lielam riskam tā ir gatava pakļaut savus iedzīvotājus. Jau tiek izstrādāta jauna imigrācijas politika, atjaunota robežkontrole un ieviesta kārtība, kā pārbaudīt preces, kas tiek transportētas starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, kā arī pārkārtotas citas sistēmas, lai 2021. gada janvārī Lielbritānija varētu darboties neatkarīgi no ES.
Pirmie mēneši parādīs, cik efektīvi šīs izmaiņas darbosies praksē un cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai visi adaptētos. Kādā skotu valdības pasūtītā pētījumā secināts, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES – un vēl jo vairāk, ja tā notiks bez vienošanās par nākotnes tirdzniecības attiecībām, – visvairāk ietekmēs jau tā ievainojamās sabiedrības grupas, kurām ir zemāki ienākumi un zemāka pirktspēja un kuras ir vairāk atkarīgas no pabalstiem un publiskajiem pakalpojumiem: sievietes, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, seniorus, minoritāšu etniskās kopienas, cilvēkus, kuri strādā nedrošus darbus, u. tml.20
Vai britu sagatavošanās darbi un valdības atbalsts Covid-19 seku mazināšanai būs pietiekams, lai nosegtu arī breksita ietekmi, pasargātu visvairāk ievainojamos un novērstu sociālo katastrofu, – to rādīs laiks. Pagaidām Covid-19 tikai turpina skandēt trauksmes zvanus, kas arī bez vīrusa šķita gana brīdinoši.
1 Raksta sagatavošanas brīdī Lielbritānijā bija konstatēti 114 217 inficēšanās un 15 464 nāves gadījumi (19. aprīļa dati). Aktuālo informāciju skatīt šeit: ‘Number of coronavirus (COVID-19) cases and risk in the UK’, UK Government Portal.
2 ‘Would you support or oppose extending the Brexit transition period because of the coronavirus outbreak?’ NatCen Social Research, n. d., skatīts 16.04.2020.
3 International Monetary Fund (2020) World Economic Outlook, April 2020, https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2020/04/14/weo-april-2020.
4 Turpat.
5Chang, S. P.(2020) ‘Chancellor Sunak warns of 'tough times' for UK economy’, BBC News, 14.04.2020.
6 Turpat.
7 2018. gada dati. Skat. ‘Statistics on UK-EU trade’, House of Commons Library, 16.12.2019.
8 ‘Chancellor announces additional support to protect businesses’, UK Government Portal, 17.03.2020.
9 Boffey, D., Booth, R. (2020) ‘UK missed three chances to join EU scheme to bulk-buy PPE’, The Guardian, 13.04.2020.
10 ‘The Coronavirus Response Investment Initiative and European Union Solidarity Fund Support’, Letter from the European Commission to the UK, 18.03.2020.
11 Dickson, A. (2020) ‘Downing Street: UK will say ‘no’ if EU asks for Brexit extension’, Politico, 16.04.2020.
12 David Frost (@DavidGHFrost), “Extending would simply prolong negotiations, create even more uncertainty, leave us liable to pay more to the EU in future, and keep us bound by evolving EU laws at a time when we need to control our own affairs,” Twitter, April 16, 2020, https://twitter.com/DavidGHFrost/status/1250796638987333632.
13 Skatīts 17. aprīlī. Ja petīciju paraksta 100 000 cilvēku, to iekļauj britu parlamenta dienaskārtībā. Skatīt ‘Extend the transition; delay negotiations until after the coronavirus outbreak’, Petitions: UK Government and Parliament.
14 Šie skaitļi atspoguļo Lielbritānijas vidējo iemaksu ES budžetā 2014.–2018. gadā, no kuras atņemta britu atlaide un ES maksājumi Lielbritānijas publiskajam un privātajam sektoram. Skatīt ‘The UK contribution to the EU budget’, Office for National Statistics, 30.09.2019.
15 Skatīt visām ES dalībvalstīm piedāvāto finansējumu neizmantoto Eiropas strukturālo un investīciju fondu kontekstā: ‘Coronavirus Response Investment Initiative’, European Commission.
16 International Monetary Fund (2020) World Economic Outlook, April 2020, https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2020/04/14/weo-april-2020.
17 15A pants Lielbritānijas Eiropas Savienības (izstāšanās) aktā (2018), skatīt šeit: ‘European Union (Withdrawal) Act 2018’.
18 Ar daļu valstu tie ir noslēgti, piemēram, Šveici, Norvēģiju un Islandi, Dienvidkoreju, un stāsies spēkā pēc pārejas perioda beigām. Ar daļu valstu, arī Kanādu un Japānu, sarunas vēl notiek. Ar ASV, Austrāliju un Jaunzēlandi ir noslēgta savstarpējas atzīšanas vienošanās, kas nozīmē, ka valstis atzīst cita citas produktu atbilstības novērtēšanas rezultātus (pārbaudes, sertifikāciju). Skatīt šeit: ‘Existing UK trade agreements with non-EU countries’, UK Government Portal.
19 Piemēram, pagarinot pašreizējā daudzgadu budžeta beigu datumu līdz 2021. gada beigām, kad potenciāli būs redzama Covid-19 ietekme uz ekonomiku. Šāds ierosinājums atrodams šeit: ‘COVID-19, Brexit and the EU's response’, The UCL European Institute podcast, 26.03.2020. Jāatzīmē, ka tā saucamais Lielbritānijas “izstāšanās rēķins” no ES samazinās atbilstoši veiktajām iemaksām līdz pārejas perioda beigām.
20 Hepburn, E. (January 2020) Brexit: social and equality impacts.
Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
