Neatkarīgi mediji novados – ilgi gaidītais solis

Ceļš līdz šim lēmumam patiesībā bija ļoti garš, tas ilga gadiem, un bieži pat likās – pašvaldību politiķi nemaz negrasās šo lēmumu atbalstīt. Galvenā pretiniece bija Latvijas Pašvaldību savienība, kura sadarbībā ar ilggadējo varas turētāju Zaļo un zemnieku savienību bija kā otrs cimds vienai no rokām. Arguments bija – “pašvaldību iedzīvotājiem ir tiesības saņemt informāciju”. Taču galu galā tika iznīdēts otrs “zars”, proti, novadu iedzīvotāju tiesības saņemt nevis kaut kādu informāciju, bet gan kritisku un analītisku informāciju par savā novadā notiekošo.

Bet problēmas būtība ir šāda: pašvaldību izdevumi, no vienas puses, informēja cilvēkus par lēmumiem un noteikumiem, no otras puses, sāka veikt komercdarbību – publicēt maksas sludinājumus. Tas galu galā degradēja reģionālo avīžu vidi. Komercmediji pārtiek no sludinājumiem, un to aizplūšana pašvaldību mediju virzienā  aizpludina arī enerģiju, kas nepieciešama neatkarīgu avīžu attīstībai. Savukārt novada avīzes pienākums nebūt nav tikai aģitēt vai informēt – tās pienākums ir arī analizēt tuvākajā apkārtnē notiekošo.

Par ilgo ceļu uz šo lēmumu – tas sniedzas vismaz piecu gadu garumā. Bieži šķita, ka vairs nav cerību uz pozitīvu rezultātu. Bet pa to laiku neatkarīgās avīzes novados pamazām dzisa. Jau daudzi citi – arī nacionālie – mediji dažādu iemeslu dēļ pamazām izplēn.

Uzdevums nodrošināt apstākļus neatkarīgu mediju izdzīvošanai izriet no pienākuma valstī uzturēt demokrātiju. Reizēm šī mērķa realizācijai ir nepieciešami konkursi, kuros mediju satura projektiem tiek piešķirti valsts līdzekļi. Tomēr daudz nozīmīgāks solis šajā virzienā ir tādas likumdošanas nostiprināšana, kas rada stabilu pamatu šo mediju pastāvēšanai un attīstībai ilgtermiņā.

Raksta autore ir bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja.