Kravas nāk kopā ar prasībām
Ar pēdējo ir visvienkāršāk – tās ir niecīgas. Par spīti skaļajām runām un vizītēm, Ķīna Latvijā kopumā investējusi 59 miljonus eiro (redzot uzņēmumu sarakstu, vērā ņemamu ieguldījumu ir visai maz – labi, ja “Stenders” un pie lidostas topošais MGI “dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parks”, līdz ar to var minēt, ka daļa investīciju piešķirtas tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās atļauju). Lietuvā un Igaunijā Ķīna investējusi vēl mazāk (Igaunijā gan investīcijas nonākušas pārvadājumu uzņēmumā “Bolt”, ķīnieši nopirkuši arī “Forum Cinemas”).
Baltija nav ietverta Ķīnas milzīgajā investīciju programmā “Joslas un ceļa iniciatīva” (“Belt and Road Initiative”, BRI), kurā tā daudzās valstīs būvē ceļus, ostas un citus infrastruktūras objektus (programmas kritiķi gan norāda, ka galvenais mērķis ir tai piekritušajām mazāk attīstītajām valstīm piešķirt dārgus aizdevumus objektu būvei, ko realitātē dara Ķīnas uzņēmumi ar saviem strādniekiem).
Mums ir svarīga Eiropas Savienības vienotība svarīgos ārpolitikas jautājumos, bet vienlaikus esam interesantās attiecībās ar Ķīnu – un tās konteineru kravām. Taču kravas nāk kopā ar prasībām pēc infrastruktūras īpašumtiesībām, kuras nevēlamies dot. “Rail Baltica”, par ko Ķīna izrādījusi interesi, būvniekus izvēlēsies konkursā, nevis vienkārši slēdzot starpvalstu līgumu, kā raksturīgi Ķīnas valsts investīciju programmai. Līdz ar to interese zūd.
Taču mūsu attiecības ir daļa lielākā bildē. ASV tirdzniecības karš, ES mēģinājums formulēt vienotu politiku iepretim Ķīnas mēģinājumiem veidot individuālas attiecības ar grupām ES iekšienē, BRI – tas viss attiecas arī uz mums.
Viens no pirmajiem lēmumiem, kuru mēs to izjutīsim, būs izšķiršanās, vai atļaut jaunās paaudzes komunikāciju tīkla 5G ieviešanā izmantot Ķīnas telekomunikāciju milža “Huawei” tehnoloģijas, pret kurām iebilst Baltijas stratēģiskais partneris ASV, bet mēs paši zināšanu un speciālistu trūkuma dēļ nevaram izvērtēt sabiedrotā pretenzijas. Šis lēmums ir jāpieņem pavisam drīz, jo 5G tīkls ir solīts jau tuvākajos pāris gados. Tāpēc baltieši lūkojas uz Eiropu cerībā, ka tā vienosies par kopīgu nostāju.
Maigās varas kustības
Taču līdz šim vismazāk pētītās, bet brīvai valstij vissatraucošākās ir Ķīnas maigās varas kustības Baltijā. Pēc Krimas okupācijas daudz pētīta Krievijas “Russkij Mir” programma tautiešu atbalstam ārzemēs. Tikmēr Ķīnas Konfūcija institūti, kas integrēti mūsu vadošajās universitātēs, māca ne tikai valodu, bet arī Ķīnas ārpolitikas redzējumu uz Tibetas un Taivānas autonomijas prasībām. Vairākās pasaules valstīs šo institūtu darbība nav atļauta akadēmiskās brīvības ierobežojuma dēļ, bet pie mums par plusiem un mīnusiem nediskutē pat akadēmiķi.
Lai gan Ķīna ir liela, tai nekas nav par sīku – ne Dalailamas plakāta aizvākšana no lidostas Rīgā un Tallinā, ne piketa izjaukšana Viļņā Honkongas atbalstam, par ko Lietuva iesniegusi diplomātisko notu (vēstniecības darbinieki ne tikai novērojuši, bet arī iejaukušies tā norisē). Latvijas Ārlietu ministrija drīzumā aicināšot Ķīnas pilnvaroto lietvedi, lai iepazīstinātu ar “Baltijas ceļa” vēsturi un valsts sasniegto politikā un ekonomikā, – pēc tam, kad Ķīnas valdības kontrolēts laikraksts izsmēja baltiešu otrās neatkarības laikā panākto, acīmredzot tādēļ, lai noniecinātu honkongiešu lēmumu atkārtot “Baltijas ceļa” akciju nesenajos protestos.
Atšķirīga izpratne par žurnālista uzdevumiem
Kamēr sērija tapa, Ķīnas vēstniecības Igaunijā un Latvijā uz mūsu jautājumiem neatbildēja, bet nākamajā dienā pēc rakstu publicēšanas atsūtīja protestu “Postimees”, norādot, ka no žurnālistiem “tiek sagaidīts, ka viņi veicinās Ķīnas un Igaunijas attiecības, nevis publicēs nepatiesu un maldinošu informāciju”. Tas vien rāda, cik ļoti dažāda izpratne mums un Ķīnai ir par žurnālistikas uzdevumiem demokrātiskā sabiedrībā.
Mūsu uzdevums ir informēt par to, ko var pierādīt ar faktiem, – un ielikt to plašākā kontekstā, proti, palīdzēt saprast, ko tas nozīmē. Šai ziņā rakstu sērija par Ķīnas interesēm Baltijā bija pirmā, bet noteikti ne pēdējā.
