Korupcijas cena – kad neatnāks tramvajs vai trolejbuss

Institucionālo sektoru klasifikācijas tiesiskais pamatojums ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regula (EK) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā. Tās ieviešanas mērķis ir iedalīt sektoros institucionālās vienības pēc to ienākumiem, izdevumiem, finanšu plūsmām un bilancēm, lai nodrošinātu salīdzināmu statistiku starp institucionālajiem sektoriem. Klasifikācijas izstrādātājs ir Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs “Eurostat”, skaidro Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis.

2019. gada aprīlī noslēdzās tā dēvētā “klarifikācijas procedūra” par Centrālās statistikas pārvaldes sagatavoto 2018. gada vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju. Iepazīstoties ar šo informāciju, “Eurostat” vērsa uzmanību uz atsevišķu publiskā transporta pakalpojumu sniedzēju sektoru klasifikāciju. Pēc “Eurostat” domām, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas tiek izmantota ES dalībvalstu fiskālo rādītāju statistiskajā analīzē, “Rīgas satiksme” ir iekļaujama vispārējās valdības sektorā.

Kritēriji, kas neļauj kādu komercsabiedrību uzskatīt par tirgus ražotāju (ir pamats tās iekļaušanai vispārējās valdības sektorā):

• ja uzņēmums ieguvis tiesības darboties un sniegt pakalpojumus sabiedrībai bez atklāta konkursa;
• ja tas konkrētā reģionā darbojas monopola apstākļos;
• ja lielāko daļu (virs 50%) komercsabiedrības ieņēmumu veido maksājumi no vispārējās valdības (“Rīgas satiksmes” gadījumā – Rīgas pašvaldības).

U. Vidauskis norāda, ka jautājums par RS iespējamo iekļaušanu vispārējās valdības sektorā izskanējis jau iepriekšējos gados: “Par spīti tam, ka visus šos gadus viens no kritērijiem RS iekļaušanai vispārējās valdības sektora uzņēmumos (valsts un pašvaldības kompensācijas īpatsvars uzņēmuma kopējos ieņēmumos) pārsniedzis 50%, “Eurostat” nav iekļāvis uzņēmumu valsts vispārējā sektora kategorijā.”

RS iekļaušana vispārējā valdības sektorā ietekmēs valsts fiskālos rādītājus 2020. gadam, arī vispārējās valdības budžeta bilanci, informē Finanšu ministrija. Tiek paredzēts, ka “Rīgas satiksmes” ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2020. gadā būs negatīva – mīnus 71,9 miljoni eiro, 2021. gadā – mīnus 14,2 miljoni eiro. Savukārt 2022. gadā tā plānota pozitīva – plus 8,7 miljoni eiro.

Rīgas domes Finanšu departaments informē: ““Rīgas satiksmes” iespējamā iekļaušana vispārējās valdības sektorā 2020. gadā sakrīt ar gadu, kad saskaņā ar kapitālsabiedrības plāniem paredzama proporcionāli vislielākā pamatlīdzekļu iegāde. Pamatlīdzekļu izmaiņas pārskata gadā RS bilances aktīvos rāda, ka 2020. gadā plānota pamatlīdzekļu iegāde 71,9 miljonu eiro apmērā.

Iekļaujot “Rīgas satiksmi” vispārējās valdības sektorā, tās finanšu darbība ietekmēs valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālo telpu, tātad valsts kopējās iespējas finansēt dažādu sektoru izdevumus, kā arī pašvaldību kopējās aizņemšanās iespējas. Apzinoties šo problēmu, tomēr jāatzīmē, ka pašvaldības kapitālsabiedrībai, plānojot un īstenojot savu saimniecisko darbību, šīs darbības ietekme uz valsts konsolidēto kopbudžetu nevar būt tās finanšu un investīciju politiku reglamentējošs kritērijs. Līdz ar to ne pašvaldībai, ne RS joprojām nav pietiekama normatīvā un metodoloģiskā pamata, lai plānotu un koordinētu RS finanšu un investīciju politiku vispārējās valdības sektora finanšu politikas ietvaros.

Finanšu ministrijai, kas ir atbildīga par valsts kopbudžeta finanšu politikas īstenošanu, kā arī tajā iesaistīto institūciju finanšu politikas koordināciju, jau vistuvākajā laikā jārod šīs problēmas risinājums, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un “Rīgas satiksmi”.”

“Rīgas satiksmes” pārsteigums nākamgad kavēs ekonomikas izaugsmi

Normālā situācijā valsts uzņēmumu statistiskā klasifikācija un atrašanās kādā no publiskā sektora statistiskajiem iedalījumiem ir tehnisks ierēdņu līmeņa jautājums, kuram nevajadzētu ietekmēt iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Taču RS nokļūšana vispārējās valdības sektorā ir izņēmums – šī uzņēmuma finanšu problēmas tagad ir samazinājušas nākamā gada budžeta iespējas par 72 miljoniem eiro. Tā ir liela summa, kas kopā ar igauņu akcīzes samazinājumu alkoholiskajiem dzērieniem, jau iepriekš apsolīto finansējumu skolotāju un mediķu algām, kam vēl nav ieplānots finansējums, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildi un ekonomikas bremzēšanos ievērojami sarežģīs nākamā gada budžeta veidošanu.

Līdz ar to uz ievērojamām jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā varam necerēt. Finanšu ministrijai būs jānopūlas, lai savilktu kopā galus un kādā citā nozarē nebūtu jāmazina izdevumi vai arī jāpalielina nodokļi. Šāda negaidīta jostas savilkšana valsts budžetā ne tikai ir slikta ziņa daudzajām nozarēm, kurās objektīvi trūkst finansējuma, bet, visticamāk, arī negatīvi ietekmēs jau tā salīdzinoši lēno ekonomikas izaugsmi.

Kļūstot par daļu no kopējā valsts budžeta, būtiskas izmaiņas gaida arī pašu “Rīgas satiksmi”, jo tās investīciju projekti kopā ar uzņēmuma finanšu darbības rezultātiem tagad tiks uzskatīti par valsts budžeta daļu. Faktiski RS ir nonākusi tādā pašā situācijā kā “Pasažieru vilciens”, “Valsts nekustamie īpašumi” un “Latvijas Valsts ceļi”, kuru attīstības plāns tiek saskaņots ar Ministru kabinetu, jo tas ietekmē valsts budžetu. Kā redzam, konkurējot par budžeta līdzekļiem ar citām jomām, piemēram, veselību vai izglītību, investīciju projekti nereti tiek atlikti, līdz ar to tik apjomīgas investīcijas kā līdz šim “Rīgas satiksmē” droši vien neredzēsim. Tādēļ jācer, ka pašreizējie trolejbusi, autobusi un tramvaji ir ļoti izturīgi, jo tiem var nākties kalpot negaidīti ilgi.

Nākotnē būtu ļoti svarīgi panākt, lai RS atkal atrastos ārpus vispārējā valdības sektora, līdzīgi kā, piemēram, starppilsētu un reģionālie pasažieru pārvadājumi nav vispārējās valdības sastāvdaļa. Taču līdz nākamā gada budžeta pieņemšanas brīdim to nav iespējams izdarīt, jo RS kļūšana par budžeta sastāvdaļu ir “Eurostat”, nevis Finanšu ministrijas lēmums. Lai šo situāciju mainītu, galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumam būtu atkal jāatbilst tirgus ražotāja pazīmēm, kas nozīmē finansiālu patstāvību un ekonomiski pamatotas pakalpojumu cenas.

Lai to īstenotu un RS atkal neietekmētu valsts budžetu, būtu jāsamazina tai piešķirto subsīdiju apmērs un biļešu cenas jāpārskata atbilstoši pašizmaksai. Šie soļi prasīs ļoti būtiskus uzņēmuma darbības uzlabojumus, kuri jāīsteno Rīgai, jo valsts iespējas iejaukties pašvaldības uzņēmuma darbībā ir ierobežotas. Šis ir politisks jautājums, taču, tā kā uzņēmuma rīcība ietekmē valsts budžetu, valstij noteikti ir jādomā, kā palielināt savu kontroli pār uzņēmuma darbībām. Iespējams, Valsts kasei stingri jākontrolē “Rīgas satiksmes” aizņemšanās iespējas līdz brīdim, kamēr uzņēmuma darbība un finansiālā situācija būs uzlabojusies.

Situāciju salīdzina ar nopietnu bankas krīzi

“Rīgas satiksme” – pašvaldības pārraudzīts uzņēmums – strādā ar lieliem zaudējumiem, no finansiālā aspekta situāciju var salīdzināt ar nopietnu bankas krīzi. Turklāt “Rīgas satiksmē” ir identificēta liela līmeņa korupcija. Cietumā neviens gan nav nonācis, un publiskajā telpā nav informācijas par ļoti nopietnu tiesvedību, kā tas ir banku krīzes gadījumos (ir uzsākti vairāki kriminālprocesi gan par “Rīgas satiksmes” iepirkumiem un uzņēmuma bijušo amatpersonu atbildību, gan par konsultantu fiktīvu nodarbināšanu – red.). Būtībā tiek runāts par milzīgu zaudējumu norakstīšanu, kas ir noticis korupcijas dēļ, bet beigu beigās visi pārējie Latvijas nodokļu maksātāji gribot vai negribot par to maksā.

Korupcijas cena “Rīgas satiksmes” gadījumā ir tik ļoti redzama – vienkārši neatnāks tramvajs vai trolejbuss. Tā var notikt, jo naudas “Rīgas satiksmei” nav – ir brutāli mīnusi, viss uzņēmumā ir sagruvis. Kā situāciju atrisināt? Rīgas pašvaldība to acīmredzot nespēj izdarīt, bet nevar ļaut Rīgai bankrotēt. Vienīgā izeja – “Rīgas satiksmi” iekļaut vispārējā valdības budžetā. Valdībai ir jānodrošina maksimāli efektīva pārvaldība uzņēmumam, kuram ir tik liela ietekme uz valsts budžetu, nevar tikai kādu vainot un pieņemt sekas. Bankas krīzes situācijā netiek atstātas kā lokāla problēma, tāpat ir ar “Rīgas satiksmi” – nav citu variantu. Tāpēc piekrītu valdībai – lai kaut kas tāds neturpinātos, satiksmes vai finanšu ministrs nevar distancēties un teikt: tā ir pašvaldības lieta, valdībai ar to nav nekāda sakara.

Tas nav nekas slikts, ka valstij ir monopola tiesības nodrošināt satiksmes, elektroenerģijas un valsts apsaimniekošanas pakalpojumus. Būtiski – kurš atbild par pārvaldību, kādā veidā procesi tiek organizēti? Svarīga ir pārvaldības lieta. Nevar atrunāties, ka valstij tagad ir jābūt tikpat atbildīgai kā pašvaldībai. Atbildība būtu jāprasa no Rīgas domes. Arī no valdības, kas šādu situāciju pieļāva, nerūpējās par savām interesēm un nenodrošināja uzraudzību stratēģiski svarīgam uzņēmumam.

Sliktākais ir tas, ka nav sajūtas – kaut kas būtu mainījies. Lai gan Finanšu ministrija solīja, ka pārraudzība šāda veida uzņēmumiem būs lielāka.

Lai nebūtu nekontrolētas ietekmes

Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta sēdē nolemtajam ministrijai ir dots uzdevums sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā, kas novērstu pašvaldību sektora (arī vispārējās valdības sektoram pieklasificēto pašvaldības kapitālsabiedrību) nekontrolētu ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu. Pašlaik Finanšu ministrijā tiek meklēti iespējamie risinājumi.