VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Jānis Bethers
energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs
18. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Energoresursi
1
1

OIK pāragrais prieks

FOTO: Erik Riikoja

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips “piesārņotājs maksā” un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi  2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Jauna nodeva uzņēmumiem nozīmētu tālāku OIK maksājuma sloga pārdali daudz šaurākā patērētāju lokā. Nezinot šīs nodevas aprēķina principus, nevar izslēgt risku, ka tā var būt vēl lielāks slogs ražotājiem nekā līdzšinēja sistēma, jo tirdzniecības un biroja ēkas nav tik lieli piesārņotāji kā lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu. Jā, OIK sistēmā ir nepilnības un tās noteikti ir jārisina, lai mēs varētu runāt par ilgtspējīgu atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Pēdējā gada laikā izvērstās aktivitātes, padarot OIK par visa ļaunuma sakni, radīja negatīvu tendenci, ka faktiski ikviens atjaunīgās enerģijas ražošanas projekts automātiski tika uztverts kā krāpniecisks – pat, ja to iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Tas būtiski apdraud investīciju piesaisti atjaunīgo energoresursu apgūšanai ilgtermiņā.

Līdz ar jaunu nodevu ieviešanu vecu parādu segšanai nedrīkst aizmirst arī par motivējošiem atvieglojumiem tiem patērētājiem, kuri ir gatavi izmantot energoefektīvus risinājumus. Tas, ka elektroenerģijas cenas no tīkla samazināsies, nozīmē arī lēnāku ilgtspējīgu risinājumu un jaunu tehnoloģiju apguvi. Proti, energoefektivitātes projektu atmaksāšanās periods pagarināsies un uzņēmēji nebūs tik motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Līdzīga situācija būs arī ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz privātmāju vau uzņēmumu jumtiem. Tādēļ, vēl jo svarīgāk būs veidot labvēlīgus likumdošanas  apstākļus un ieviest papildu motivāciju patērētājiem, lai tie veidotu pieprasījumu pēc videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU